Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 1.maija plkst. 6.30 līdz 2.maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) dzēsis 164 ugunsgrēkus, no kuriem 135 bijuši kūlas ugunsgrēki, liecina VUGD interneta mājas lapā pieejamā informācija.
Lielākie kūlas ugunsgrēki reģistrēti Neretas novada Neretas pagastā, kur dzēsti 15 hektāri, Balvu novada Briežuciema pagastā, kur dzēsti deviņi hektāri pērnās zāles, Mārupē Kantora ielā, Dobeles novada Auru pagastā, Viļānu novada Sokolu pagastā, kur katrā degusi zāle piecu hektāru platībā, Preiļu novada Pelēču pagastā degusi pērnā zāle 4,2 hektāru platībā, bet Rīgā Pāles ielā un Jēkabpilī Miera ielā degusi pērnā zāle četru hektāru platībā.
Aptuveni 3,5 hektāri zāles dzēsti Daugavpils novada Naujenes pagastā un Nīcgales pagastā, Jaunjelgavas novada Seces pagastā, bet pa trim hektāriem - Babītes novada Salas pagastā, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, Aglonas novada Aglonas pagastā, Viesītes novada Saukas pagastā.
Aizvadītajā diennaktī reģistrēti arī četri mežu ugunsgrēki. Daugavpilī Dunduru ielā kūla un meža zemsedze dega viena hektāra platībā. Salas novada Sēlpils pagastā kūla un meža zemsedze dega 5000 kvadrātmetru platībā. Savukārt, Daugavpilī Nometņu ielas galā meža zemsedze dega 2000 kvadrātmetru platībā.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu" prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Tāpat noteikumi nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, bet zemes īpašnieks (vadītājs) nodrošina, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simts latiem, bet juridiskajām personām - no 200 līdz 1000 latiem. Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tās rezultātā var tikt nodedzināti cilvēku īpašumi, aizdegties mežs, un pat nodarīts kaitējums cilvēka veselībai un dzīvībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
