Prokuratūrai nav izdevies iegūt pietiekamus pierādījumus tam, ka bijušais prokurors Staņislavs Nazarovs pieprasījis kukuli - 100 000 latu - no advokāta Egona Rusanova par viņa aizstāvamās Astrīdas Svipstas atbrīvošanu no apcietinājuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jau ziņots, ka šonedēļ Rusanovs, uzstājoties tiesu debatēs, apgalvoja, ka Nazarovs pieprasījis kukuli par Rusanova aizstāvamās Svipstas atbrīvošanu no apcietinājuma. Rusanovs tiesai stāstīja, ka šis priekšlikums izteiks ar kādas personas starpniecību, kura tagad apsūdzēta krimināllietā kopā ar Nazarovu. Kā ziņots, par starpniecību kukuļošanā apsūdzēts Genādijs Špikovs.

Prokurors Aldis Pundurs, kurš izmeklē krimināllietu pret Nazarovu pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, pastāstīja, - tā kā nav pietiekošu pierādījumu advokāta Oskara Rodes un Rusanova stāstītajam par 100 000 latu pieprasīšanu, turklāt neesot paredzams, ka šādus pierādījumus nākotnē varēs iegūt, krimināllieta šajā daļā pret Nazarovu izbeigta. Lēmumu par to Pundurs pieņēmis augusta beigās, bet krimināllieta par iejaukšanos iztiesāšanā pirms krimināllietas iztiesāšanas apelācijas instancē, sniedzot anonīmu informāciju par iespējamu tiesnešu piekukuļošanu, ierosināta šā gada 28.martā.

Kā nosaka Latvijas Kriminālprocesa kodekss, visas šaubas, kuras nav iespējams novērst, ir jāvērtē par labu apsūdzētajam, tādēļ krimināllieta šajā daļā pret Nazarovu ir izbeidzama, skaidroja prokurors.

Gan Rode, gan Rusanovs, sniedzot liecības šajā krimināllietā, ir norādījuši, ka Nazarovs 100 000 latu kukuli pieprasījis caur Špikovu, taču Nazarovs to noliedz un norāda, ka piedāvājumus par naudu grozīt Svipstai drošības līdzekli nav saņēmis un nav nevienam prasījis naudu.

Rusanovs šonedēļ tiesā skaidroja, ka viņš un kolēģi toreiz nav vērsušies policijā, jo sapratuši, ka viņus vainos godīga prokurora apmelošanā. Nolēmuši doties pēc padoma uz Zvērinātu advokātu padomi. Tā ieteikusi tomēr neiesaistīt lietā policiju, jo tādējādi advokāti būtu iesaistīti operatīvajā izmeklēšanas lietā un būtu jāsniedz liecības, kas būtu pretrunā ar advokāta ētiku.

"Taču nereaģēt mēs nevarējām, tādēļ izvēlējāmies taktiku atteikties no jebkādām turpmākām sarunām ar izspiedēju, atteicāmies atmaskot prokuroru, kurš tagad apsūdzēts vairāku noziegumu izdarīšanā," skaidroja Rusanovs.

Advokāts apgalvoja, ka krimināllieta par Privatizācijas aģentūras darbinieces Ilonas Skadiņas slepkavību, kurā apsūdzēta Svipsta, nav pirmā, kura izmeklēta "ar šādām metodēm".

Augstākā tiesa vakar, nolasot spriedumu krimināllietā par Privatizācijas aģentūras darbinieces Ilonas Skadiņas slepkavību, apsūdzēto Svipstu attaisnoja daļā par komerciālo uzpirkšanu, vienlaikus samazinot viņai piespriesto sodu. Iepriekš piespriesto 12 gadu vietā Svipstai noteikta brīvības atņemšana uz 10 gadiem.

Skadiņa tika noslepkavota 2000.gada 17.februārī aptuveni plkst.9 kāda Valguma ielas nama pagalmā Rīgā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form