Policijas darbinieki izvirzījuši divas versijas par slepkavības iemesliem - vai nu tas bijis laupīšanas uzbrukums vai arī slepkavība saistīta ar sievietes uzņēmējdarbību.
SIA "Arēna Rīga" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris noliedza iespēju, ka slepkavība varētu būt saistīta ar "Arēnu Rīga", jo "Ivanova bija uzņēmuma līdzīpašniece un arēnas saimnieciskajā darbībā neiesaistījās".
Babris nevarēja nosaukt iespējamo slepkavības motīvu, norādot, ka viņam "nav nekādas nojausmas, kāpēc tā ir noticis".
Ar Igoru Ivanovu nav izdevies sazināties
Ivanova bija zobārstniecības klīnikas "Elladent" vienīgā īpašniece un vadītāja, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati.
Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka ar šo klīniku jau bijusi saistīta viena slepkavība. 1998.gadā stomatoloģiskajā kabinetā tika nošauts zobārsts Andrejs Mosins, kurš iepriekš strādāja "Elladent".
Savukārt vēl pirms tam - 1996.gadā - pie "Elladent" tika uzspridzināta Ivanova automašīna "Mercedes Benz". Tā bija pirmā reizi, kad tobrīd plašāk nepazīstamais Ivanovs nonāca preses uzmanības lokā, liecina aģentūras LETA arhīva dati. Vēlāk viņš masu mediju uzmanību izpelnījies vēl vairākārt, galvenokārt saistībā ar "skaļām" slepkavībām.
Ivanovai pilnībā piederēja arī SIA "Baltic Teledentistry Centre".
Līdz pagājušā gada jūlijam viņai piederēja 15% SIA "Arēna Rīga" kapitāldaļu, vēl 35% daļu - viņas dzīvesbiedram Ivanovam, bet pa 25% - Genādijam un Jeļenai Bondarikiem. Patlaban ar 35% kapitāldaļu "Arēna Rīga" līdzīpašnieks joprojām ir Ivanovs un ar 25% - Bondariks, bet Bondarikas daļu skaits sarucis līdz 10%. Uzņēmumam ir viens jauns līdzīpašnieks - 30% daļu pieder SIA "Arena Invest", kuras īpašniece ir Kiprā reģistrētā un Rema Razuma vadītā kompānija "Grantox Consult Limited".
Kā ziņots, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados trīs citi uzņēmēji, kuri, tāpat kā Ivanovs, bija iesaistīti tirdzniecības centra "Europe Center" (tagadējais "Mols") izveidē, - Igors Conda, Aleksandrs Naumovs, Valērijs Ļihačovs - tolaik tika nogalināti. Smagi ievainots tika Condas slepkavības liecinieks Konstantīns Skripajs. Vēlāk arī viņš tika nogalināts.
Piecus gadus vēlāk - 2001.gadā - jau pret pašu Ivanovu tika vērstas aizdomas par saistību ar slepkavību. Tiesībsargājošās institūcijas un vairāki politiķi apliecināja, ka tiek pārbaudīta informācija par Ivanova un divu viņa bijušo kolēģu no milicijas laikiem Mihaila Saifuļina un Jurija Kreslova saistību ar vairāku spirta biznesā iesaistītu cilvēku slepkavību lietām.
Tomēr nevienam no viņiem oficiālās apsūdzības nekad nav izvirzītas, bet spirta biznesā iesaistīto Daiņa Peimaņa un Arņa Šķestera slepkavību, kā arī Māra Millera slepkavības mēģinājuma organizētājus tiesībsargājošajā iestādēm joprojām nav izdevies noskaidrot.
Neoficiāla informācija liecina, ka Ivanovs, iespējams, sniedzis liecības arī saistībā ar Valsts ieņēmuma dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavību.
Ivanovs vienmēr noraidījis aizdomas par kriminālo pagātni. Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" uzņēmējs savulaik uzsvēra, ka neesot saņēmis nekādas pretenzijas no drošības dienestiem. "Nekāda kriminālā vajāšana pret mani nav bijusi un nav," sacīja Ivanovs.
Kā skaidro uzņēmējs, ja viss, kas par viņu publicēts, būtu patiesība, neviena no lielajām bankām viņu "nelaistu pār slieksni", taču, piemēram, 2005.gadā viņš saņēmis 65 miljonu eiro (45,7 miljonu latu) kredītu "Nordea" bankā.
Ivanova pārstāvju sagatavotajā informācijā norādīts, ka nekustamo īpašumu jomā viņš darbojas kopš 1993.gada, bijis viens no AS "Rīgas nekustamais īpašums" dibinātājiem. Deviņdesmito gadu sākumā esot nodarbojies ar mazuta piegādēm Latvijai un Baltkrievijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
