Drošības policijas Liepājas reģionālā nodaļa pārbauda 90.gados pilsētā par "teroristu" dēvētā, policista ķīlā saņēmēja Vladimira Smirnova martā izteiktos draudus Kurzemes apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesei Daigai Vilsonei, pavēstīja Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas priekšnieks Aleksandrs Bogdanovs.
Pirms vairākiem gadiem Vilsone kā prokurore piedalījusies tiesas prāvā, kurā Smirnovs bija apsūdzēts par pretošanos policijai. Vilsone atteicās komentēt notikušo, savukārt Bogdanovs pastāstīja, ka esot saņemts tiesneses iesniegums par viņai izteiktajiem draudiem. Policija iesniegumu izskata un, ja tajā būs saskatāms nozieguma sastāvs, lems par krimināllietas ierosināšanu.

Bogdanovs pagaidām atturējās sniegt plašāku informāciju par tiesnesei izteiktajiem draudiem, vienīgi atklāja, ka Smirnovs tiesnesei vairākkārt zvanījis un nolamājis viņu necenzētiem vārdiem.

Neoficiāla informācija liecina, ka pēc soda izciešanas Smirnovs palicis dzīvot Krievijā. Drošības policijas šefs atzina, ka tikšot pārbaudīts arī tas, no kuras valsts Smirnovs zvanījis.

Skandalozais bijušais Liepājas laikraksta "Teleskop" redaktors, jau agrāk vairākas reizes sodītais Smirnovs 1995.gada jūlijā savā dzīvoklī neielaida policijas darbiniekus un it kā par ķīlnieku sagrāba savu kaimiņu - Drošības policijas Liepājas nodaļas šefu Jāzepu Kudli.

Toreiz ar cirvi bruņotajam Smirnovam izdevās aizbēgt no policijas un zemessargu ielenkuma, taču policijas dienesta pārbaudē noskaidrojās, ka viņam palīdzējis pats Kudlis, kas bijis ar viņu draudzīgās attiecībās un pats piedāvājis Smirnovam sevi par ķīlnieku. Pēc prokuratūras ziņām, Kudlis to darīja tāpēc, lai Smirnovam dzēstu savu 6 000 latu lielo parādu. Policijai Smirnovu izdevās aizturēt tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Vēlāk pret Smirnovu nozieguma sastāva trūkuma dēļ izbeidza krimināllieta daļā, kur viņš tika turēts aizdomās par ķīlnieka sagrābšanu, un viņam tika uzrādīta apsūdzība par pretošanos policijai, kas saistīta ar vardarbības draudiem un piespiešanu izpildīt nelikumīgas darbības.

Savukārt Kudlis, kurš sākotnēji tika uzskatīts par cietušo, tika apsūdzēts par dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārības un personīgās ieinteresētības nolūkā, par policijas likuma neievērošanu un sadarbošanos ar Smirnovu, lai palīdzētu viņam izvairīties no aizturēšanas.

Kurzemes apgabaltiesa 1997.gadā Smirnovam piesprieda trīs gadus cietumsoda, savukārt Kudlim - brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem. Vēlāk augstākā tiesa nolēma piemērot amnestijas likumu un abiem notiesātajiem sods tika samazināts uz pusi. Smirnovs sākotnēji sodu izcieta Jēkabpils cietumā, bet vēlāk pēc viņa lūguma turpināt soda izciešanu Krievijā, viņš tika pārvests uz ieslodzījuma vietu Pleskavā.

Smirnovs bija partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedrs, monarhistu organizācijas dalībnieks un Krievijas pilsoņu asociācijas dibinātājs. Viņa piezīmju grāmatiņā kriminālpolicija toreiz atrada Vladimira Žirinovska un Mihaila Gorbačova telefona numurus, kā arī adreses.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit