'Operas puisīša' lieta iestrēgusi: ekspertu trūkuma dēļ nespēj atšķirt mākslu no pornogrāfijas  (165)

2008.gada februārī policija sāka kriminālprocesu par bērna kailfoto izmantošanu Latvijas Nacionālās operas (LNO) izrādes "Leļļu opera" reklāmā. Policijas uzmanību reklāmai toreiz piesaistījuši ārvalstu pilsoņi, kuri, ierodoties Rīgā, to bija ievērojuši lidmašīnās piedāvātajos preses izdevumos. Strupceļā policiju iedzinis tas, ka valda krasa viedokļu atšķirība par to, kas ir māksla un pornogrāfija. Tas savukārt liedz procesa virzītājam pieņemt viennozīmīgu un neapstrīdamu lēmumu, kas ir nepieciešams tālākai lietas virzībai – kriminālvajāšanas uzsākšanai vai lietas izbeigšanai. Izrādās, Latvijā vairs nav ekspertu, kas spētu atdalīt mākslu no pornogrāfijas.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa, jautāts par lietas virzību, portālam "Delfi" skaidroja, ka "diemžēl nav nepieciešamā atbalsta no Kultūras ministrijas (KM), kas varētu palīdzēt nodalīt mākslu no aizliegtās pornogrāfijas".

Vaišļa skaidroja, ka deviņdesmitajos gados bija efektīvs mehānisms, kas nodrošināja nepārprotamu un skaidru likuma normu piemērošanu šādos gadījumos. Ministrijas pārraudzībā darbojās atsevišķa ekspertu komisija, kurā bija KM, policijas, Tieslietu ministrijas, prokuratūras pārstāvji un mākslinieki, komisijas vadītājs bija KM izvirzīta persona ar dziļām zināšanām mākslā. Komisija izvērtēja strīdīgus gadījumus un lēmumus pieņēma balsojot, skaidroja policijas pārstāvis. Taču līdzekļu trūkuma dēļ komisija likvidēta.

Neraugoties uz to, ka likums prasa izveidot ekspertu komisiju, "Leļļu operas" reklāmas gadījumā policijai ticis norādīts, ka KM nav finanšu šī jautājuma risināšanai. Vaišļa skaidro, ka policija šajā gadījumā ekspertīzi nevar pieprasīt Tiesu medicīnas ekspertīžu centrā (TMEC), jo tur šāda veida ekspertīzes neveic. Savukārt policija nav tā iestāde, kas nosaka, vai konkrēts gadījums ir māksla vai nē, uzsvēra Vaišļa.

"Policijai pārmet, ka izmeklēšanas process ir iestrēdzis, taču, no otras puses, nejūtam, ka kāds vēlētos palīdzēt nodalīt, vai publiskajā telpā izstādītais darbs atzīstams par pornogrāfiju vai mākslas objektu," portālam "Delfi" komentēja Vaišļa.

Līdz šim šajā lietā policija nopratinājusi tiesu psiholoģijas speciālistus, psihoterapeitus, ģimenes psihoterapeitus, seksopatologu-psihoterapeitu, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāju, Modeļu aģentūru asociācijas vadītāju un iesaistītās puses. Taču šo ekspertu vidū vienota secinājuma neesot bijis - psihoterapeiti un seksopatologi atzina, ka publiskā telpā nav pieļaujams izstādīt šādu objektu, savukārt citi speciālisti šo viedokli neatbalstīja, skaidroja Vaišļa.

Iztrūkstot ekspertīzei, policija pagaidām nevar pateikt tālāko lietas likteni – vai tā tiks nodota kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrā vai tomēr tiks izbeigta.

Jau vēstīts, ka uztraukumu par plakātu izteicis kāds tūrists, kurš, ierodoties Rīgā, šīs operas izrādes reklāmu bija ievērojuši lidmašīnās piedāvātajos preses izdevumos. Pēc šī gadījuma sabiedrībā sākās diskusijas, vai no mugurpuses nobildētā kailā zēna attēls ir pornogrāfija, vai tomēr nē. Piemēram, Latvijas Cilvēktiesību centrs toreiz atzina, ka plakātā pornogrāfiju nesaskata, sakot, ka kailais zēns simbolizējot bērnu, kas ienāk pasaulē.

Savukārt tā laika kultūras ministre Helēna Demakova pauda, ka šo gadījumu ir iespējams uzskatīt par cenzūras izpausmi. Viņa brīnījās, ka pret policijas rīcību neprotestē, piemēram, mākslinieku sabiedriskās organizācijas.