Pēc ieslodzītā vēršanās tiesā pret Daugavgrīvas cietuma priekšnieku ieslodzījuma vietā samazina uztveramo televīzijas kanālu skaitu
Foto: stock.xchng

Pēc ieslodzītā Roberta Žerebkova vēršanās tiesā ar prasību pret Daugavgrīvas cietuma priekšnieku Valēriju Tverdovu ieslodzītajiem minētajā ieslodzījuma vietā no 30 līdz deviņiem kanāliem samazināts uztveramo televīzijas kanālu skaits.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā informēja ieslodzīto un aizturēto organizācijas "Gara Spēks" priekšsēdētājs Ivans Parfenovičs, starp kanāliem, kas vairāk nav uztverami, ir arī TV5, kurš atspoguļojis procesa gaitu.

Atbildot uz jautājumu, kādēļ ieslodzījuma vietā ticis samazināts uztveramo televīzijas kanālu skaits, cietuma vadība "Gara Spēka" pārstāvjiem paskaidrojusi, ka likumā nav noteikts, kādi kanāli ieslodzītajiem būtu jāskatās.

No kameras, kurā uzturējies Žerebkovs, esot izņemts arī radio, jo pa to varējis klausīties ziņas, kas informē par procesu, un tējkanna.

Ja līdz šim cietuma vadība dažreiz ir pievērusi acis uz to, ka kamerās ieslodzītajiem varbūt ir nedaudz vairāk personīgo mantu, nekā to paredz likumdošana, tad pēc notikušā tiem atstāti vien priekšmeti, kurus tā paredz, - viena krūze, šķīvis, karote un bārdas skuveklis.

Savukārt pats Žerebkovs pēc visa notikušā pārvests uz Valmieras cietumu. Tādējādi Daugavgrīvas cietuma vadība atbrīvojoties no sev neērtā ieslodzītā, uzskata organizācijā "Gara Spēks".

Jau ziņots, ka Žerebkovs gatavojas iesniegt tiesā atkārtotu sūdzību par sliktajiem uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietās. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad prasība tikusi vērsta pret Daugavgrīvas cietuma priekšnieku, šoreiz ieslodzītais prasību plāno vērst nevis pret fizisku personu, bet gan pret Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību.

Sagatavot un iesniegt tiesā prasību Žerebkovs gatavojas ar ieslodzīto un aizturēto organizācijas "Gara spēks" atbalstu.

14.martā Administratīvajā tiesā Rēzeknē Žerebkovs ir uzvarējis prasībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi par sliktajiem apstākļiem, gaismu, ventilāciju un sanitāro mezglu, tomēr ir arī pozitīvs moments. Kaut tiesas piešķirtā summa ir samērā neliela - tikai 70 lati, tas tomēr esot pozitīvs moments. Patlaban Žerebkovs šajā lietā gatavo apelāciju.

Kā ziņots, 28.martā Daugavpils tiesa izbeigusi tiesvedību Žerebkova prasībā pret Daugavgrīvas cietuma priekšnieku par morālā kaitējuma 10 675 latu apmērā piedziņu. Tiesvedība ir izbeigta, jo minētais strīds neesot pakļauts vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Morālo kompensāciju ieslodzītais pieprasījis par sliktiem uzturēšanas apstākļiem ieslodzījuma vietā. Žerebkovs Daugavgrīvas cietuma vadībai pārmetis nepietiekamu sanitārā mezgla norobežošanu no pārējas kameras, kā arī nepietiekamu apgaismojumu un sliktu ventilāciju.

Satversmes 95.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.

Tieši uz šo pantu savā prasībā atsaucies Žerebkovs. Sanitāra mezgla nepietiekamais norobežojums, pēc ieslodzītā domām, rada kamerā prettiesisku situāciju: "Būtībā mēs visi dzīvojam sabiedriskajā tualetē." Nevēloties pārbūvēt cietumu, kas celts neeiropeiskajos laikos, cietuma priekšnieks, pēc ieslodzītā domām, ignorē arī nepietiekamā apgaismojuma un sliktās ventilācijas problēmu.

"Esmu Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā kopš 2006.gada. Vienu pavadīto dienu dzīvojamā kamerā es novērtēju kā piecu latu, bet karantīnā - kā desmit latu morālo kaitējumu. Tādējādi kopējā prasības summa pret Tverdovu ir 10 675 lati," savā prasībā rakstīja prasītājs.

Cietuma priekšnieks savā rakstveida paskaidrojumā tiesai sliktos uzturēšanās apstākļus ieslodzījuma vietā skaidroja ar iestādes nepietiekamo finansējumu. Viņš lūdza tiesu izbeigt tiesvedību minētajā lietā.

Prasību pret Daugavgrīvas cietuma priekšnieku iesniegušais ieslodzītais Žerebkovs iepriekš kādā citā lietā jau bija vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, aģentūru LETA iepriekš informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vecākā referente Ināra Makārova.

Pēc šīs prasības iesniegšanas Latvijas Republika saņēmusi no Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieprasījumu paskaidrojumu sniegšanai, bet 2011.gadā Ministru kabineta sēdē valdība pieņēmusi lēmumu noslēgt minētajā lietā mierizlīgumu un izmaksājusi Žerebkovam 4500 eiro (3150 latus).

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja organizācijas "Gara spēks" sabiedrisko attiecību menedžeris Aleksandrs Šabanovs, Žerebkovs savulaik bija vērsies ar prasību tiesā pret Jēkabpils cietumu par sliktiem uzturēšanas apstākļiem ieslodzījuma vietā un panācis šajā lietā mierizlīgumu.

Februāra beigās valsts ir zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietā "Aigars Melnītis pret Latviju" tieši to pašu iemeslu dēļ, kuri kļuva par pamatu Žerebkova prasībai. Kaut Melnītis ir Valmieras cietuma ieslodzītais, bet Žerebkovs - Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas ("Baltā gulbja") ieslodzītais, problēmas ir līdzīgas.

Melnītis vinnējis no Latvijas valsts 7000 eiro (4919 latus). Latvijas valsts šo spriedumu pagaidām nav pārsūdzējusi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form