Dupate stāsta, ka 2004.gada rudenī slepus tikusi nofotografēta, kad pēc otrā bērniņa piedzimšanas iznākusi pa Dzemdību nama durvīm. Pēc tam fotogrāfijas bez viņas atļaujas publicētas žurnālā un tām pievienoti arī paraksti, piemēram, par somu skaitu, kas sievietei bijušas līdzi.
Prasība balstīta uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu līdzīgā lietā par slēpti uzņemtu fotogrāfiju publicēšanu un attiecas uz indivīda privāto dzīvi. ECT spriedumā konstatējusi, ka šādu fotogrāfiju publicēšana pieļaujama tikai tad, ja fotografēts politiķis, kurš turklāt veic tādas darbības, par kurām sabiedrībai ir tiesības zināt.
Piemēram, juriste minēja situāciju, kad konkrēts politiķis, kurš publiski sludinājis, ka aizstāv ģimenes vērtības, tiek nofotografēts kopā ar mīļāko. Šādā situācijā saskaņā ar ECT atzīto fotogrāfiju publicēšana būtu pieļaujama.
Dupate norādīja, ka viņas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību šajā gadījumā ir vērtējamas augstāk nekā sabiedrības tiesības zināt, kā viņa izskatījusies konkrētā savas dzīves brīdī.
Juriste sacīja, ka gadījumā, ja Latvijas tiesās neizdosies panākt sev labvēlīgu risinājumu, viņa varētu vērsties ECT.
"Privātās Dzīves" galvenā redaktore Sandija Šķēle izteikuusi viedokli, ka prasība tiesā ir "muļķīga", turklāt, pēc viņa domām, žurnāls ir ievērojis privātumu.
Dupate ir uzņēmēja un bijušā Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektora Jāņa Nagļa dzīvesbiedre.
Šķēle norādīja, ka 2004.gada 30.novembrī publicētajā materiālā bija stāstīts, ka uzņēmējam Naglim piedzimis bērns, un pievienotas fotogrāfijas pēc Dupates iznākšanas no slimnīcas.
Šķēle skaidroja, ka pēc fotogrāfiju uzņemšanas žurnāla darbiniece zvanījusi Naglim un jautājusi par bērna dzimšanu, un Naglis "skaidri materiālā par to stāstīja". Līdz ar to, pēc Šķēles domām, Dupatei nav pamata uzskatīt, ka privātums ir pārkāpts.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas kancelejas vadītāja Ingrīda Ņeveska informē, ka prasība vērsta pret žurnāla izdevēju SIA "Žurnāls "Santa"" un "Privātās Dzīves" galveno redaktori Šķēli, kā arī Zani Kārkliņu, kas gan, pēc Šķēles teiktā, ir kādas žurnālistes pseidonīms.
Prasībā Dupate arī lūdz publicēt atvainošanos.
Centra rajona tiesa prasību bija paredzējusi izskatīt pirmdien, taču uz tiesas sēdi veselības problēmu dēļ nebija ieradusies ne Dupate, ne Šķēle. Nākamā tiesas sēde paredzēta 18.oktobrī plkst.11.30.
Lai gan precīza statistika nav pieejama, arī Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā Tiesu administrācijā atzīst, ka šī tiešām varētu būt pirmā prasība par prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē.
Mediju speciālists Sergejs Kruks stāsta, ka Naglis laikā, kad viņš strādāja PA, bija publiska un uz medijiem vērsta persona, un Dupate, iespējams, zinājusi par Nagļa kā publiskas personas tēlu, kurš apgrozījies "tādos pasākumos, kurus atspoguļo "Privātā Dzīve" un "Vakara Ziņas"".
Viņš skaidroja, ka Naglis ir bijis "valsts veidotājs" un sabiedrībai ir interese par to, ko viņš dara tagad, kad vairs šos pienākumus nepilda.
"Viņa [Nagļa] amats bija pārāk nozīmīgs, un tā stratēģiskā nozīme ir svarīga vēl šodien," teica Kruks.
Pēc Kruka teiktā, žurnālisti publiskā vietā drīkst fotografēt, norādot, ka tā ir publiski pazīstama persona.
"Tas, ka viņš vairs nav lielais privatizētājs, nenoņem no viņa atbildību par valsts veidošanos iepriekšējos gados," sacīja Kruks.
Viņš piebilda, ka izmeklējošiem žurnālistiem esot tiesības aplūkot bijušo politiķu dzīves, lai konstatētu, kā viņi dzīvo pēc amata pilnvaru nolikšanas, kā amats ietekmējis viņu pašreizējo stāvokli un vai amatpersona nav savulaik ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras.
"Tāpat kā šodien cilvēkiem interesē, ar kādu automašīnu brauc prezidentes vīrs, pēc Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru nolikšanas cilvēkiem interesēs, kādā vasarnīcā viņa dzīvo," rezumēja Kruks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
