Ģeneralprokuratūra ceturtdien iesniegusi protestu par drošības līdzekļa maiņu pretvalstiskā darbībā apsūdzētajam bijušajam omonietim Igoram Gorbanam, kuru jūnijā Latvijai izdeva Lietuva.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ģenerālpokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska informēja, ka protestu Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Ēriks Zvejnieks nosūtījis Rīgas apgabaltiesai, norādot, ka Gorbanam inkriminētā nozieguma smagums nav savietojams ar viņam noteikto drošības līdzekli - parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.

Jau vēstīts, ka tiesa Gorbanu no apcietinājuma atbrīvoja 15.augustā, mainot iepriekš piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. Prokurors Alens Mickēvičs neatbalstīja advokāta lūgumu mainīt drošības līdzekli, uzsverot, ka Gorbans jau vienreiz to pārkāpis un izbraucis no valsts. Neizpratni par drošības līdzekļa maiņu paudis arī Lietuvas opozīcijas pārstāvis Seimā un bijušais valsts vadītājs Vītauts Landsberģis.

Gorbanu apsūdz pretvalstiskā darbībā 1991.gadā Latvijā. Krimināllikums par pretvalstisku darbību paredz brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 15 gadiem ar mantas konfiskāciju.

33 gadus vecais Gorbans aizturēts pērn 31.oktobrī Šilutes rajonā Lietuvas rietumdaļā. Gorbans kādu laiku dzīvoja Krievijas Kaļiņingradas apgabalā un oktobrī tika aizturēts Panemunes robežpārejas punktā, kad viņš no Kaļiņingradas apgabala mēģināja iekļūt Lietuvā. Uz robežas pārbaudot Gorbana pasi, atklājās, ka viņš iekļauts Interpola meklēto cilvēku sarakstā. Aizturēšanas brīdī Gorbans nepretojās.

Latvijai Gorbanu izdeva pēc tam, kad Lietuvas tiesībsargājošās iestādes pārliecinājās, ka viņš nav piedalījies traģiskajā uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju pirms 12 gadiem.

Gorbans iepriekš Lietuvas tiesībsargājošo institūciju amatpersonām atzinis, ka viņš 1991.gadā dienējis PSRS bruņotajos spēkos un tikai izpildījis komandieru pavēles. Pēc viņa teiktā, viņš apsargājis "kaut kādas ēkas".

PSRS milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) 1991.gadā aktīvi piedalījās uzbrukumos valsts institūcijām un iedzīvotājiem Baltijas valstīs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form