Maizītis atgādinājis, ka 2005.gadā Grūtups jau lūdzis prokuratūrai pārbaudīt, vai viņa birojā nav noklausīšanas ierīču.
Šobrīd ir pamats runāt, ka telefonu noklausīšana ir turpinājušās, un līdz ar to atcelts lēmums par atteikumu sākt krimināllietu un tagad pārbaude turpinās. Maizītis paskaidroja – ja noziedzīgais nodarījums turpinājās arī nākamajos gados, tad būs iespējams tālāk virzīt kriminālprocesu, jo nebūs iestājies noilgums.
Maizītis arī norādījis, ka saistībā ar iespējamiem citiem grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" minētiem pārkāpumiem "amatnoziegumiem tie noilgumi nemaz nav tik īsi, tas ir pamatjautājums ar ko mēs nodarbojāmies".
Prokuratūra arī vienojusies ar Augstāko Tiesu - ja būs nepieciešamība, AT tiks nosūti izvērtēšanai tie tiesu spriedumi, kuri, iespējams pieminēti grāmatā. Maizītis skaidroja, ka šo spriedumu izvērtēšanai tiks piesaistīti tiesneši, kuri nav bijuši iepriekš ar šīm lietām saistīti. Ja tiks atklāti pārkāpumi, tad arī tiks sāktas lietas pret konkrēto spriedumu pieņēmušajiem tiesnešiem.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam iespējams tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas. Grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publiskotās sarunas rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
