Latvijā šobrīd darbojas četri lieli noziedznieku grupējumi, kuri savā starpā ir sadalījuši ietekmes sfēras.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Juris Rekšņa atzina, ka "Latvijas organizētajai noziedzībai, atšķirībā, piemēram, no kaimiņvalsts Lietuvas, nav viena izteikta līdera, savulaik tāds bijis par reketa karali dēvētais Ivans Haritonovs", taču šobrīd ietekmes sfēras sadalītas starp četriem lieliem grupējumiem - tā dēvētajiem Haritonova, Adu, Pārdaugavas un kādas Aizkaukāza tautības pārstāvju grupējumiem.

Tāpat ar gandarījumu IeM valsts sekretārs atzina, ka Latvijā "lielas teikšanas" nav Krievijas mafijai. "Ir jau, protams, atsevišķas jomas, kuras viņi daļēji kontrolē, taču pilnībā mūsējos paņemt "zem sevis" viņiem nav izdevies un arī tas ir tikai tāpēc, ka "mūsējiem" nav līdera, kuram viņi varētu diktēt savus noteikumus."

Tāpat Rekšņa uzsvēra, ka sekmīga policijas cīņa ar organizēto noziedzību iespējama tikai tādā gadījumā, ja abas puses - gan likumsargi, gan noziedznieki - ievēro nerakstītos savstarpējās "spēles noteikumus", kurus Latvijas policijai līdz šim sekmīgi izdevies ievērot.

"Karojot ar organizētās noziedzības grupējumiem, jābūt ļoti uzmanīgiem, nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt nerakstītos "likumus" un mākslīgi meklēt iespējas aizturēt šāda ranga noziedzniekus, rīkojot provokācijas," stāstīja Rekšņa.

Viņš minēja Maskavas milicijas savulaik sarīkotu provokāciju, kura, nespējot godīgā ceļā neko "piešūt" kādam pensijas vecuma Krievijas galvaspilsētas mafijas bosam, iespēlējusi" viņam "extasy" tabletes un pēc tam "nejauši atradusi" tās gados vecā noziedznieka automašīnā. "Pēc tam visa Maskava mēnešiem ilgi smējās, ka večuks laikam braucis uz diskotēku," ar smaidu sejā atmiņās gremdējās ilggadējais iekšlietu sistēmas darbinieks.

"Bet mūsu milicija un vēlāk - policija vienmēr strādājusi godīgi, ievērojot "spēles noteikumus", tāpēc kaut vai tas pats [ilggadējais Latvijas milicijas šefs Aloizs] Blonskis vienmēr varēs kaut nakts laikā staigāt pa ielu nebaidoties, ka kāds varētu viņam klupt virsū, lai atriebtos par nepelnītu pāridarījumu."

Rekšņa atzina, ka ne vienmēr organizētas noziedzības pārstāvji tiek aizturēti par "lielām lietām". "Agri vai vēlu katrs no viņiem kaut ko sastrādā un tad mēs viņu - caps un viss! Ir pat gadījies, ka Latgalē augsta ranga bandītus esam ņēmuši ciet par govju zādzību," klāstīja Rekšņa. "Vienkārši - ja cilvēks ir ar kriminālu ievirzi, tad agrāk vai vēlāk šīs tieksmes izlien uz āru un konkrēti šie bandīti dzērumā ņēma un nozaga govi,", turpināja viņš.

Kā uzskatāmu piemēru kriminālo autoritāšu "iekrišanai uz sīkumiem" Rekšņa minēja arī šovasar notikušo Zuraba Šamugijas ar iesauku Adu aizturēšanu par gadu vecas automašīnas "Volkswagen Passat" zādzību. Adu, pēc IeM valsts sekretāra vārdiem, ir viena no četriem Latvijas kriminālo grupējumu "vadoņiem", kuram "jau nu nepieklātos nodarboties ar tādiem sīkumiem, taču - laikam jau nostaļģija pēc jaunības dienām nostrādāja."

Rekšņa skaidroja, ka organizētās noziedzības sadrumstalotība panākta, policijai plānveidīgi strādājot ar mērķi - nepieļaut grupējumiem pilnībā atrast "kopēju valodu" un apvienoties. IeM valsts sekretārs nevēlējās atklāt metodes, ar kādām tas tiek panākts, taču apliecināja, ka arī šis darbs notiek, ievērojot jau minētos "spēles noteikumus".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form