Augstākās tiesas (AT) Senāts tā dēvētajā “Latvenergo” trīs miljonu krimināllietā noraidīja iesniegtos prokurora protestu un apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību, atstājot negrozītu notiesājošos apelācijas instances tiesas spriedumu, portālu “Delfi” informēja AT preses sekretāre Ilze Eida.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lietu Senāts skatīja rakstveida procesā.

AT pērn atcēla pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru krimināllietā apsūdzētie “Latvenergo” darbinieki tika attaisnoti. Apelācijas instances apsūdzētos atzina par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā.

Kārli Purni tiesa sodīja ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, Ivaru Liuziniks - 25 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt Edgaram Birkānam AT piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, vienlaikus atbrīvojot no reālas soda izciešanas, jo viņš sasniedzis 60 gadu vecumu, tādēļ piemērojams Amnestijas likums, informē AT pārstāve. Apelācijas instance attaisnoja tikai Armantu Čapkeviču.

Prokurors gan pirmās instances tiesā, gan apelācijas tiesā Birkānam un Čapkevičam lūdza piespriest desmit gadu cietumsodu, bet Purnim un Liuzinikam - piecu gadu cietumsodu, piemērojot Amnestijas likumu un sodu samazinot divas reizes jeb līdz 2,5 gadiem.

AT iepriekš atzina, ka Birkāns kā amatpersona tīši, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli pretēji dienesta interesēm un, pieņemot svarīgus lēmumus, rīkojās vienpersoniski, neapspriežoties ar "Latvenergo" valdes un padomes locekļiem. Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka Purnis un Luiziniks nolaidīgi pildījuši savus amatpersonu pienākumus, lai nezaudētu prestižo un labi atmaksāto darbu.

Tāpat tiesa atzina, ka Purnis, pildot "Latvenergo" viceprezidenta amatu, bija informēts par visām norisēm "Latvenergo" darbā, bet, baidoties zaudēt amatu, neiebilda pret "Latvenergo" interesēm neizdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzīst.

Krimināllietas pamatā ir "Latvenergo" galvotais desmit miljonu latu kredīts, kuru no BB saņēma AS "Finansu norēķinu centrs". Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, bet "Latvenergo" kļuva par BB parādnieku.

BB 1997.gadā cedēja desmit miljonu latu parādu ārzonas kompānijai IFCE. "Latvenergo" ar IFCE noslēdza izlīgumu, un pēc tā IFCE tika samaksāti astoņi miljoni latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas "pazuda" IFCE kontos.

Tiek uzskatīts, ka ar IFCE patiesībā maskējas Latvijas valdošajām aprindām piederīgi cilvēki.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form