Par slepkavības organizēšanu notiesātai Kaspars Zandbergs Administratīvā rajona tiesā iesniedzis prasību par Matīsa cietuma administrācijas faktiskās rīcības izvērtēšanu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Zandbergs uzskata, ka viņam nepamatoti ir uzlikti trīs disciplinārsodi. Viņš no cietuma vēlas piedzīt mantisku kompensāciju 36 000 latu apmērā.

Pašreiz lieta atstāta bez virzības.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa jau iepriekš ir atteikusies izskatīt Zandberga iesniegto sūdzību par Matīsa cietuma administrācijas rīcību.

Iepriekš prasība nav pieņemta izskatīšanai, jo nav ievērota sūdzības izskatīšanas kārtība ārpus tiesas. Zandberga iesniegtās sūdzības sākotnēju būtu jāizskata Ieslodzījuma vietas pārvaldei (IeVP).

Jau ziņots, ka Zandbergs vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka cietuma administrācija nepamatoti atteikusi viņu pārcelt uz slēgta tipa cietuma augstāku režīma pakāpi. Viņš tiesā sūdzējās arī par vairākiem viņam noteiktajiem disciplinārsodiem.

Uz augstāku cietuma režīma pakāpi tiek pārcelti tie notiesātie, kuriem ir priekšzīmīga uzvedība, savukārt, ja ieslodzītais pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus un saņēmis disciplinārsodu, vieglāku režīmu viņam var atteikt.

Dažādas režīma pakāpes nosaka Sodu izpildes kodekss, kurā reglamentēts, pēc cik ilga laika notiesāto var pārvietot no slēgta tipa cietuma zemākās pakāpes uz augstāku vai no slēgta režīma uz daļēji slēgtu.

Zandbergs, atrodoties Matīsa cietumā, saņēmis četrus disciplinārsodus, līdz ar to viņa uzvedība nav bijusi priekšzīmīga, aģentūrai LETA sacīja IeVP pārstāvis Kārlis Seržants. Zandbergs sodīts par nepakļaušanos administrācijas prasībām un par sarakstes ierobežojumu pārkāpšanu, proti, rakstījis vēstules cita ieslodzītā vietā.

Pērn oktobrī Zandbergs pārvests uz slēgta tipa cietuma augstāko režīma pakāpi, taču viņš vēloties nokļūt atklāta tipa cietumā un panākt atbrīvošanu no apcietinājuma pirms termiņa, iepriekš skaidroja IeVP pārstāvis Kārlis Seržants.

Lemjot par pārvešanu un brīvāku režīmu vai atbrīvošanu pirms termiņa tiekot ņemta vērā notiesātā uzvedība, izdarītā nozieguma smagums un citi apstākļi.

Kā ziņots, 1971.gadā dzimušais Zandbergs bija apsūdzēts slepkavības organizēšanā. Krimināllieta ierosināta jau 1993.gadā, kad Vladimirs Ķīsis un Jevgeņijs Ķīsis noslepkavoja kādu uzņēmēju, bet pēc tam imitēja autoavāriju un līķi sadedzināja automašīnā uz ceļa Talsu rajonā.

Lietas izmeklēšanā viens no Ķīšiem stāstīja, ka šo slepkavību pasūtījis Zandbergs. Neilgi pēc šīs personas pirmās nopratināšanas viņš izbrauca uz ASV, kā pats skaidroja, bailēs par savu dzīvību, jo viņam tika draudēts.

Zandbergs uzskata, ka viņš tiek aprunāts, jo apsūdzība balstīta tikai uz slepkavības izdarītāju liecībām, bet viņi jau ir miruši, līdz ar to šīs liecības vairs nevar pārbaudīt.

Kopš 1995.gada apsūdzētais atradās starptautiskajā meklēšanā.

Rīgas apgabaltiesa Zandbergam piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem. Otram tiesājamajam Voldemāram Ķīsim tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Abiem sods jāizcieš slēgtā cietumā. Augstākā tiesa pērn jūnijā sodu atstāja negrozītu.

Soda termiņā Zandbergam tiks ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks - vairāk nekā četri gadi un seši mēneši. Pirmstiesas apcietinājuma termiņā apsūdzētajam ieskaitīts arī laiks no 1998.gada septembra līdz 1999.gada decembrim, kad viņš atradās cietumā ASV. Latvijai Zandbergs tika izdots 1999.gada 20.decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!