Šogad līdz 1. septembrim Valsts policija (VP) fiksējusi 36 gadījumus, kad cilvēki mēģinājuši kukuļot likumsargus. Pērn tādu bija 33, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja VP priekšnieks Armands Ruks.
Viņš sacīja, ka pieaug arī naudas apmērs, kādā viens kukulis tiek dots. Visbiežāk kukuļdošanā iesaistīti dzērājšoferi, vai arī "kombinētie" gadījumi, kad autovadītājam nav braukšanas apliecības un viņš ir pārkāpis kādu noteikumu.
"Tika fiksēts, ka pagājušajā gadā pieaudzis arī kukuļņēmēju skaits. 2020. gadā bija 13 kukuļa ņemšanas gadījumu, no kuriem 11 — ceļu satiksmes uzraudzībā," sacīja Ruks, pieminot, ka pie tā policijā ir ļoti strādāts, mēģinot skaidrot un uzrunāt [policistus]. Šogad ir bijuši tikai divi kukuļņemšanas gadījumi, sacīja policijas priekšnieks.
Policijas mērķis ir sasniegt nulles toleranci pret kukuļdošanu un kukuļņemšanu, uzsvēra Ruks.
Viņš kā riskus kukuļņemšanai pieminēja policistu, īpaši jaunāko kārtībnieku atalgojumu, kas ir aptuveni 700-800 eiro "uz rokas". "Kaut kāds kārdinājums šajos gadījumos veidojas, kad ir iespēja vienā brīdī "palielināt" sev algu," atzina policijas priekšnieks, pieminot, ka tiek strādāts pie likumsargu algu celšanas. "700, 800 eiro nav normāli. Mans uzskats, ka zemākā līmeņa policistam mazāk kā 1000 eiro "uz rokas" viennozīmīgi nevar būt," sprieda policijas priekšnieks.
Viņš tāpat minēja, ka sodi par kukuļdošanu un kukuļņemšanu ir bargi, minot gadījumu, kurā par 40 eiro kukuļa došanu tiesa nolēma sodīt ar naudassodu 11 000 eiro apmērā. Tāpat iespējams arī cietumsods.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
