Senāta Krimināllietu departaments 29. decembrī atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru trīs pašvaldības SIA "Ventspils siltums" bijušās darbinieces atzītas par vainīgām apsūdzībās par vairāk nekā miljona eiro piesavināšanos no uzņēmuma kases, portāls "Delfi" uzzināja Senātā.
Ar apelācijas instances tiesas spriedumu divām apsūdzētajām noteikts reāls brīvības atņemšanas sods – attiecīgi uz 2 gadiem un 9 mēnešiem un uz 1 gadu un trīs mēnešiem. Trešajai apsūdzētajai piespriesta brīvības atņemšana uz 2 gadiem un 3 mēnešiem, nosakot nosacītu sodu. Tāpat atstāts spēkā ar pirmās instances tiesas spriedumu noteiktais pienākums visām trim bijušajām uzņēmuma darbiniecēm solidāri atlīdzināt uzņēmumam nodarītos zaudējumus 1 006 591,37 eiro apmērā. Atsevišķi divām apsūdzētajām solidāri jāatlīdzina uzņēmumam vēl 39 001,70 eiro.
Apsūdzība pašvaldības SIA "Ventspils siltums" bijušajām darbiniecēm – kasierei, Abonentu daļas vadītājai un galvenajai grāmatvedei – celta par to, ka viņas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās prettiesiski ieguva un izšķērdēja svešu mantu lielā apmērā, būdamas personas, kurām šī manta uzticēta un kuru pārziņā tā atradās. Saskaņā ar celto apsūdzību apsūdzētās 2005. gada beigās vai 2006. gada sākumā, mantkārīgu motīvu vadītas, vienojās prettiesiski piesavināties mantu – daļu no fizisko personu veiktajām iemaksām par patērēto siltumenerģiju pašvaldības SIA "Ventspils siltums" galvenajā kasē un grāmatvedībā. Attiecīgajā laika periodā saņemto iemaksu kopsumma tika iegrāmatota, atsevišķi uzrādot saņemto skaidro naudu, kā arī naudu, kura tika piesavināta. Tādējādi apsūdzētās laika periodā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada rudenim pavisam kopā piesavinājās vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Senāts noraidīja lietā iesniegtās kasācijas sūdzības, norādot, ka apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz konkrētiem lietā iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem, atzinusi, ka kriminālprocesā ir iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētās personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ir prettiesiski ieguvušas un izšķērdējušas svešu mantu lielā apmērā, būdamas personas, kurām šī manta uzticēta un kuru pārziņā tā atradās, līdz ar to apsūdzēto vaina Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīta pilnībā. Savus secinājumus apelācijas instances tiesa pamatojusi ne tikai ar atsauci uz konkrētiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, bet arī ar atsauci uz likuma normām, kuras tā piemērojusi.
Ņemot vērā, ka apsūdzētās tika atzītas par vainīgām Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa pamatoti noteica piedzīt no apsūdzētajām kaitējuma kompensāciju par cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu, turklāt piedzīt to solidāri. Senātam nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas spriedumā izteiktā atzinuma pareizību.
Jau ziņots, ka Ventspils tiesa 2016. gada pavasarī vienai šajā lietā apsūdzētajai piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, paredzot mantas konfiskāciju, bet pārējām divām apsūdzētajām tika piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem un brīvības atņemšana uz trim gadiem - abos gadījumos bez mantas konfiskācijas.
Savukārt Kurzemes apgabaltiesa pēc tam visas trīs darbinieces attaisnoja, taču šis spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā, un nu atkal lieta bija nonākusi apgabaltiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
