Ministrijas atbildē atzīts, ka tiesneses darbā bijuši trūkumi, taču tos radījuši tādi faktori kā krimināllietas lielais apjoms un tiesas sastāva mainība.
Atbilde balstīta uz Šteinertes paskaidrojumu, kas likumā paredzētajā kārtībā sniegts ministram, kā arī uz kompleksās pārbaudes rezultātiem, kas Rīgas apgabaltiesā notika no 22.marta līdz 20.oktobrim. Atkārtotu pārbaudi ministrija neuzskata par lietderīgu.
Minētajā pārbaudē nopietni lietvedības pārkāpumi, kā arī tiesas darbinieku paviršība vai nolaidība lietvedības un dokumentu glabāšanas jomā nav konstatēta. Esošie trūkumi izskaidrojami ar objektīviem faktoriem - darbinieku un tiesnešu lielo darba slodzi un telpu un aprīkojuma, tai skaitā seifu, trūkumu.
BNS jau ziņoja, ka Lavents lūdza prokuratūrai ierosināt krimināllietu pret Šteinerti par pierādījumu slēpšanu, jo uzskatīja, ka tiesnese ļaunprātīgi slēpusi vairākus gadus vecu medicīnisko ekspertu slēdzienu. Tomēr izrādījās, ka šāds slēdziens tiesas seifā bijis, tikai nav pievienots citiem dokumentiem.
29.oktobrī Rīgas apgabaltiesā pēc tiesājamā eksbaņķiera prasības piesēdētāji nolēma noraidīt tiesnesi Šteinerti, kas vadīja lietas izskatīšanu ilgāk nekā gadu.
Noraidījumu Lavents pieteica pēc tam, kad Šteinerte noraidīja viņa lūgumus par lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai un atbrīvošanu no apcietinājuma.
Ģenerālprokuratūra 2.novembrī Augstākās tiesas Senātā iesniedza protestu pret šo tiesas piesēdētājas lēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
