Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne pastāstīja, ka Jākobsona iesniegums ir izskatīts un viņam sniegta atbilde, daļā tas gan pārsūtīts Valsts policijai (VP) resoriskās pārbaudes veikšanai par to, vai policijas darbinieki rīkojušies ētiski.
Atbildē norādīts, ka kratīšana veikta atbilstoši Kriminālprocesa likumam.
Jau ziņots, ka žurnālista iesniegums prokuratūrā tika saņemts pagājušā gada 27.decembrī.
Līdzīga satura iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Tiesībsarga birojā ar lūgumu izvērtēt VP Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieku rīcību, aizturot portāla "kompromat.lv" žurnālistu Jākobsonu, sagatavoja un iesniedza arī Latvijas Žurnālistu asociācija. Prokuratūrā paskaidroja, ka šis iesniegums tika pārsūtīts pēc piekritības VP, kur savukārt Iekšējās drošības birojā ir sākta pārbaude.
Arī VP Iekšējās drošības birojs (IDB) nav saskatījis pārkāpumus policistu rīcībā saistībā ar "kompromat.lv" žurnālista Leonīda Jākobsona aizturēšanu. VP preses pārstāve Sintija Virse iepriekš sacīja, ka IDB pārbaudīja Latvijas Žurnālistu asociācijas iesniegumā minēto informāciju par aizturēšanas apstākļiem, taču nekādus pārkāpumus policistu rīcībā neatklāja.
Arī tiesībsargs Juris Jansons, izvērtējot iesniegumu par Jākobsona aizturēšanu, uzskata, ka pārbaudes lietas ierosināšana pašlaik nav nepieciešama, iepriekš informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa.
Jau ziņots, ka iesniegumā prokuratūrai Jākobsons norāda, ka pērn 15.decembrī četri EPP pārvaldes 4.nodaļas darbinieki veikuši kratīšanu viņa dzīvesvietā, cenšoties viņu "izprovocēt uz neadekvātu rīcību, izvirzot viņam dažādas pretenzijas un dodot pretrunīgas komandas".
Piemēram, policijas darbinieks Vīksne viņam esot pavēlējis apsēsties istabā, kur atradies darba kabinets, bet pats un pārējie policijas darbinieki klejojuši pa parējām dzīvokļa istabām un veikuši tur kratīšanu, tāpēc Jākobsons nav varējis nodrošināt savu klātbūtni vienlaicīgi visās dzīvokļa telpās un bijis spiests pārvietoties starp istabām no viena policijas darbinieka pie cita, jo viņš baidījies, ka "nemanot, slepus, dzīvoklī var tikt novietots kāds aizliegts priekšmets vai viela, jo visa izvirzītā apsūdzībā ir tīra politika".
"Tāpat es neizslēdzu iespēju, ka no mana dzīvokļa var pazust mantas vai dokumenti, kas netiks atzīmēti kratīšanas protokolā," raksta Jākobsons.
Viņš norāda, ka veicis rakstiskas piezīmes ar pildspalvu, kā arī saskaņā ar policista norādījumiem parakstījis dažādus procesuālus dokumentus.
"Vienā brīdī, pēc kārtējā dokumenta parakstīšanas, kad es stāvēju istabas vidū, man no aizmugures fizisku uzbrukumu izdarīja Vīksne, kas rāva man no rokām ārā pildspalvu un, to raujot, salauza. Pēc šā incidenta viņš paziņoja, ka esmu viņam izrādījis fizisku pretestību un nepakļaujos policijas darbinieku norādījumiem, un tāpēc tiks izsaukta specvienība, kas ar mani tiks galā," raksta Jākobsons.
"Šādu rīcību uztveru kā dienesta pilnvaru pārsniegšanu nolūkā tīri fiziski un morāli mani iebiedēt, ļaujot noprast, ka ar mani turpmāk viss kas var gadīties. Minētais policijas darbinieks pa telefonu tiešām izsauca papildu policijas darbiniekus - ieradās divi policijas darbinieki, apbruņoti, bruņu vestēs, policijas ekipējumā, un es tiku fiziski aizvests no sava dzīvokļa, kur tika turpināta kratīšana jau bez manas klātbūtnes," norāda Jākobsons.
Viņš norāda, ka pērn 17.decembrī ticis atbrīvots no apcietinājuma un advokāts viņam nodevis dzīvokļa kratīšanas protokolu, kuru viņam tika iedevuši policijas darbinieki.
"Minētais protokols ir praktiski nesalasāms arī ar lupas palīdzību, taču vienalga mēģināju salīdzināt no dzīvokļa pazudušos priekšmetus un dokumentus ar protokolā norādīto. Tā rezultātā es atklāju, ka no dzīvokļa ir pazudusi digitālā kamera "Olympus Camediac 765 Ultra zoom", no kuras palikusi tikai tukša kastīte. Kratīšanas protokolā es šo priekšmetu neredzu kā izņemtu. Bez tam, vērtējot visu izņemto, viennozīmīgi varu secināt, ka galvenokārt policijas darbiniekus interesējuši informācijas nesēji, kuros norādīti mana kā profesionāla žurnālista sadarbības partneri un informācijas avoti," norāda iesnieguma autors.
Viņš pieļauj, ka "kāds ir pasūtījis šādu ziņu iegūšanu, kas tagad pamazām no žurnālista noslēpuma kļūst par plaši pieejamu informāciju".
Šādu secinājumu viņš izdara no tā, ka viņa klātbūtnē, kad viņš atradies policista Liepiņa darba kabinetā policijas telpās, "pie viņa datora nāca un man izņemto informāciju monitorā lasīja kādi 6-8 manis agrāk neredzēti policijas darbinieki, kuriem diez vai bija pielaide un atļauja izmeklēšanas noslēpumam, par ko uzskatāmi manas krimināllietas materiāli".
Līdz ar to Jākobsons lūdza pārbaudīt šos faktus un sākt kriminālprocesu par nodarīto morālo un materiālo kaitējumu.
Kā ziņots, izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova e-pasta uzlaušanu, VP veica kratīšanu portāla "kompromat.lv" pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.
Kriminālprocess ir sākts par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 144.panta 1.daļā - par personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kā arī par tādas informācijas un programmu noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kas paredzētas lietošanai saistībā ar datu elektronisko apstrādi. Vēlāk to apstiprināja arī VP preses pārstāve Sintija Virse.
Minētajā Krimināllikuma pantā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Kriminālprocesu policija sāka 2011.gada 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.
Portālā "kompromat.lv" tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.
Portāls "kompromat.lv", kura rīcībā nonākusi Ušakova un Hapilova sarakste, ir vērsies Ģenerālprokuratūrā, lai tiktu izvērtēts, vai šī sarakste neliecina par Ušakova nelikumīgu darbību. Kopumā portāla rīcībā nonākuši "tūkstošiem e-pastu", un tajos esot arī informācija par "Saskaņas centra" reklāmas kampaņām un par to, kurš un par kādiem līdzekļiem tās rīkojis, kā arī cita informācija.
Pēc šo vēstuļu publicēšanas portāls "kompromat.lv" kļuva par hakeru uzbrukuma upuriem. Par to portāla veidotāji vērsās policijā. Policija turpretim apliecināja, ka iesniegums ir saņemts un tas tiekot vērtēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
