Uzdodoties par ESMA pārstāvjiem, viltvārži izkrāpj naudu
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Krāpnieki, kas uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) pārstāvjiem, telefona zvanu laikā aicina instalēt datoros programmatūras, tādējādi izkrāpjot cilvēku norēķinu karšu datus, portālu "Delfi" informēja Valsts policijas (VP) pārstāve Gita Gžibovska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viltvārži telefona zvanu laikā uzdodas par finanšu regulatoriem, un, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Izmantojot dažādas saziņas vietnes, viņi zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu tai skaitā, kriptovalūtās.

Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, tāpēc pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts.

Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to, esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Ja cietušie atsakās iesaistīties komunikācijā, tad krāpnieki draud, ka pret viņiem pašiem tiks uzsākta krimināllieta un tie tikšot iesūdzēti tiesā.

Ja cietušie iesaistās komunikācijā, krāpnieki lūdz instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību tie attālināti pieslēdzas cietušās personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar cietušās personas kontiem un maksājumu līdzekļiem.

Vienlaikus cietušajiem tiek teikts, ka lai atgrieztu tiem kontā esošos naudas līdzekļus ir jābūt aktīvai bankas norēķinu kartei, tai skaitā, cietušajiem tiek norādīts konkrēts minimālais atlikums kādam ir jābūt bankas norēķinu kartes kontā.

Cietušie tiek pierunāti aizņemties pēc iespējas lielāku summu ātro kredītu izsniegšanas kompānijās, aizbildinoties, ka tas ir nepieciešams, lai uzlabotu cietušo kredītreitingu un viņi varētu saņemt atpakaļ maksimāli iespējamo summu. Pēc kredītu saņemšanas izsniegtā summa tiek novirzīta uz krāpnieku izvēlētajiem kontiem, tostarp kriptovalūtu kontiem.

Tādējādi krāpniecisko darbību rezultātā, ļaundari piekļūst ne tikai cietušo personu datoriem, bet iegūst arī cietušo bankas norēķinu karšu un to kontu informāciju, ko tālāk izmanto, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, novirzot tos uz krāpnieku izvēlētajiem kontiem.

VP veic pārbaudi par šāda veida gadījumiem un aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, nebūt pārlieku uzticīgiem komunikācijā ar nepazīstamiem cilvēkiem, nepakļauties šantāžai, neizpaust savus personas un elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datus citiem cilvēkiem un pēc nepazīstamu cilvēku lūgumiem neinstalēt savos datoros jebkāda veida programmatūras, tādējādi pasargājot sevi no riska kļūt par iespējamās krāpniecības upuriem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam