Abas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Kā drošības līdzeklis apsūdzētajiem piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu.
Izmeklēšana daļā pret LAA ģenerāldirektoru Māri Ēlertu vēl turpinās, bet tiek pieļauts, ka arī pret viņu tiks uzsākta kriminālvajāšana. Pagaidām nepieciešams noskaidrot un precizēt dažus apstākļus.
Ziediņš norādīja, ka viņam ir apnicis runāt par trīs gadus vecu lietu, un tikai pozitīvi esot vērtējams tas, ka beidzot ir uzrādītas apsūdzības, jo tas nozīmē, ka būs tiesa un "mēs tiksim pie skaidrības".
Krimināllieta tika ierosināta pēc pārbaudes veikšanas 2000.gada septembrī. Lieta tika ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai izdarīta mantkārīgos nolūkos. Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments veica pārbaudi saistībā ar dzīvokļu izīrēšanu LAA atpūtas bāzes ēkās Jūrmalā, Puķu ielā 7.
Pārbaudē noskaidrots, ka laika posmā no 1999.gada 1.oktobra līdz 30.decembrim LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts, pamatojoties uz LAA valdes 1999.gada 17.augusta lēmumu, noslēdza īres līgumus, izīrējot LAA, Privatizācijas aģentūras (PA), Ekonomikas ministrijas (EM) un CDzMPK darbiniekiem dzīvokļus, kas atradās atpūtas bāzes ēkās.
Izīrējot dzīvokļus ēkās, kam nebija dzīvojamo māju statusa, uz tiem neattiecās likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" normas, tostarp arī aizliegums izīrēt brīvās dzīvojamās telpas, kuras saskaņā ar minētā likuma prasībām būtu jāprivatizē izsolē. Tajā pašā laikā likums "Par dzīvojamo telpu īri" pieļāva izīrēt telpas, kas neatrodas dzīvojamās mājās.
2000.gada 8.martā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu nr.113 atpūtas bāzes ēkas kā dzīvojamās mājas tika nodotas privatizācijai, lai gan tobrīd ēkām nebija dzīvojamo māju statusa, tādēļ MK rīkojums neradīja pamatu dzīvokļu privatizācijai.
Privatizācijas pamatu varēja radīt vienīgi cits ēkas statuss, un 2000.gada 3.aprīlī, kad tika pabeigta LAA 9.martā pasūtītā atpūtas bāzes inventarizācija, ēku statuss tika mainīts no atpūtas bāzes ēkām uz dzīvojamām mājām. Šis apstāklis radīja tiesisku pamatu privatizēt dzīvokļus. Dzīvojamo telpu īres līgumos LAA nebija paredzētas tiesības izbeigt līgumus gadījumā, ja tiek grozīts atpūtas bāzes ēku statuss un rodas iespēja dzīvokļus privatizēt.
Kā toreiz skaidroja prokuratūra, acīmredzams bijis fakts, ka vairākas augstas amatpersonas, kuras bija saistītas ar dzīvokļu izīrēšanu, atpūtas bāzes ēku statusa grozīšanu un izīrēto dzīvokļu privatizāciju, apzināti virzīja šos procesus, būdamas personiski ieinteresētas, jo šādā veidā, apejot izsoli un tā liedzot citām personām iespēju piedalīties dzīvokļu privatizācijā, šīs amatpersonas tikai par dzīvokļa nominālvērtību, turklāt maksājot privatizācijas sertifikātos, ieguva savā vai radinieku īpašumā dzīvokļus.
Līdz ar to ir pamats konstatēt, ka šādas privatizācijas rezultātā ir radīts būtisks kaitējums Latvijas iedzīvotāju tiesībām un interesēm piedalīties dzīvokļu privatizācijas procesā un izmantot privatizācijas sertifikātus, informē prokuratūras preses centrs.
Pabeidzot pārbaudi, tika secināts, ka ir radīts būtisks kaitējums valsts pārvaldes kārtībai, jo tās pārstāvji, izmantojot likumdošanas nepilnības un ignorējot valsts intereses brīva dzīvokļu privatizācijas tirgus radīšanā, ir darbojušies personiskajās interesēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
