ZM cer atgūt pirms diviem gadiem izkrāptu Zivju fonda naudu

Kā vēsta raidījums, krāpšana saistīta ar līdzekļiem, ko katru gadu no valsts budžeta zivju fonda ietvaros atvēl zivju resursu saglabāšanai – upēs tiek laisti zivju mazuļi, naudu atvēl arī pasākumiem, kas palīdz zivju resursus aizsargāt. 2009.gadā zivju fondam valsts atvēlēja 300 tūkstošus latu. Tolaik par naudas administrēšanu atbildēja ZM pakļautībā esošā Latvijas Zivju resursu aģentūra, kurai pie tam šis pienākumu uzticēts pirmo reizi. Iespējamā krāpniecība notikusi pēc tam, kad pieņemts lēmums veidot kādu nepieciešamu zvejnieku reģistra papildinājumu, ziņo "De Facto".

ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstņš raidījumam stāstīja, ka krāpšana saistīta iespējams ar vairāku dokumentu viltošanu, proti, "parādījās Zivju fonda padomes protokols ar citu skaitli ierakstā, nekā bija piešķirtais finansējums, lielāku skaitli." Vēlāk izrādījies, ka "pēc tam uz šī pamata aģentūras grāmatvedībā tika iesniegti dokumenti apmaksai". Tikai pēc tam, iepazīstoties ar dokumentiem, secināts, ka tie bijuši viltoti.

Fiktīvajos darījumos iesaistītas vairākas privātfirmas, kuru kontos nonāca vairāk nekā 20 tūkstoši zivju fondam atvēlēto latu. Aģentūru tobrīd vadīja Māris Vītiņš, kurš kameras priekšā gan "De Facto" atteicis skaidrot, kā bija iespējams, ka brutālo dokumentu viltošanu neviens laikus nepamanīja. Viņš vien sacīja, ka uz fiktīvu dokumentu pamata apmaksāti dažu firmu sniegtie pakalpojumi, kuri nemaz nebija sniegti.

Notikušā detaļas Vītiņš nevarot stāstīt, jo notiek policijas izmeklēšana, viņš arī atzina, ka "mana kā iestādes direktora atbildība vienmēr ir par visu, kas notiek iestādē, tādā ziņā es esmu atbildīgs".

"De Facto" ziņo, ka 2009.gada nogalē aģentūru likvidēja, iemesls gan neesot bijusi valsts naudas izkrāpšana. ZM apgalvo, ka krāpšanā aizdomās turētie ministrijā vairs nestrādājot. Savulaik veikta dienesta pārbaude un vainīgie sodu saņēmuši – aģentūras vadītājam izteikts rājiens un četrus mēnešus izmaksāta mazāka alga. Raidījums arī norāda, ka 20 tūkstoši šķiet salīdzinoši maza naudas summa, taču uz tās naudas fona, ko valsts atvēl zivju resursu saglabāšanai, tā ir gana nozīmīga. To atzina arī Riekstiņš, sakot, ka pie samazinātām budžeta iespējām zivju resursu atjaunošana šī nauda būtu lieti noderējusi.

Izkrāpto naudu joprojām nav izdevies atgūt. Policijas izmeklēšana sākta pirms gandrīz diviem gadiem un joprojām turpinās. Policijas pārstāvji raidījumam nevarēja sniegt ziņas, cik personas nonākušas tiesībsargu uzmanībā un kāds statuss tām piemērots.