Zolitūdes traģēdijas lieta: Trauksmes signalizācija ieslēgusies ūdens noplūdes dēļ
Foto: LETA

Zolidūtes lielveikalā "Maxima" pirms sagrūšanas trauksmes signalizācija ieslēgusies pamatoti, nevis kļūdas pēc. Tā, visticamāk, sākusi skanēt tādēļ, ka pagrabā notikusi ūdens noplūde, otrdien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā liecināja Daņils Blats, kurš bijis ugunsdrošības signalizācijas uzstādītāja "Telekom serviss" vadītājs. No tiesā līdz šim izskanējušajām liecībām nav tapis skaidrs ūdens noplūdes iemesls, tomēr Blats minēja trīs iespējamus cēloņus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Blats pēc traģēdijas tika pieaicināts ekspertīzes veikšanai ugunsdrošības signalizācijai, lai noskaidrotu, kā darbojies sistēmas panelis traģēdijas dienā. Viņa uzņēmums piedalījies arī ugunsdrošības signalizācijas ievietošanā Priedaines ielas 20 ēkā. Viņš liecināja, ka veicis ekspertīzi, izsekojis vairākus simtus ierakstu ugunsdrošības paneļa protokolā, piedalījies slēdzienā un izteicis komentārus par to.

Ēkā Priedaines ielā 20 signalizācijas ievietošanu veicis uzņēmums "Telekom serviss". Speciālists skaidroja, ka šajā sistēmā katrs detektors ir ļoti precīzi izsekots ar paneļu algoritmiem, kas ļauj atklāt ugunsdrošības nostrādes iemeslu.

Līgumu ar Blata vadīto uzņēmumu slēdzis projekta ģenerālbūvnieks "Re&Re". Līgums slēgts pirmās kārtas būvniecības laikā, pirms veikala "Maxima" atklāšanas. Ugunsdrošības sistēma sastāv no vadiem, kas instalēti ēkā, detektoriem, paša paneļa, trauksmes pogām, sirēnām un moduļiem, kas vada citas sistēmas, tostarp izziņošanas sistēmu.

Pēc sistēmas ievietošanas ugunsdrošības sistēmas apkalpošana nodota uzņēmumam "Viessmann". Tāpat pēc signalizācijas uzstādīšanas Blata uzņēmums veicis visas nepieciešamās pārbaudes, lai novērtētu sistēmas darbību. Nekādas pretenzijas par paveikto darbu uzņēmums nav saņēmis. "Maxima" darbiniekus uzņēmums apmācījis ugunsdrošības sistēmas lietošanā, tāpat atstātas instrukcijas.

Blats skaidroja, ka sistēmas panelī bija redzami arī tehnisko kļūmju signāli. Adrešu ugunsdrošības sistēma ir ļoti sarežģīts mehānisms, jo tā katru sekundi pārbauda visu pārējo sistēmas sastāvdaļas darbību. "Tehniskā kļūme nav ugunsdrošības trauksmes signāls, bet gan panelī tiek paziņots, ka kāda no sastāvdaļām nestrādā kā pienākas. Taču tas nenozīmē, ka ugunsdrošības trauksme nestrādā. Tehniskas kļūmes arī nevar izraisīt ugunsdrošības trauksmes ieslēgšanos," skaidroja ugunsdrošības sistēmu uzstādīšanas uzņēmuma vadītājs.

Saistībā ar konkrēto objektu, vīrietis stāstīja, ka ēkas pagrabstāvā bijusi sprinkleru sistēmu telpa. Tur esošie adrešu modeļi saņēmusi informāciju no sprinkleru sistēmas. No pārbaudēm var pieļaut, ka pagrabstāva telpā notikuši kādi būvdarbi, tāpēc apsargi manuāli bija atslēguši vai slēguši ārā ugunsdrošības sistēmas moduļus dažas dienas pirms traģēdijas. Traģēdijas dienā savukārt sākusies ūdens noplūde, nostrādājuši lielie sprinkleru sūkņi, kas attiecīgi izraisījis trauksmi. Pēc trauksmes signāla, ieslēgušās arī sirēnas un skanējis balss paziņojums.

Tālāk bijis redzams, ka rokas režīmā mēģināts šo trauksmi "nomest", stāstīja liecinieks, turpinot, ka situācija todien bijusi nestandarta, jo trauksme nav bijusi ugunsdrošības trauksme, bet trauksme no trešajām sistēmām, proti, no sprinkleru sistēmas, kas nav liecinājusi par ugunsgrēku. Komentējot trauksmes "nomešanu" nozīmi, Blats skaidroja, ka sistēmas panelī ir divas galvenās pogas – trauksmes signāla saņemšanas apstiprināšanas poga un "nomešanas" poga. "Ar apstiprināšanas taustiņu tiek apstiprināts, ka esam saņēmuši informāciju, bet vēl nerīkojamies, pieņemot lēmumu. Kad esam pieņēmuši lēmumu, ka tā ir viltus trauksme un sistēmu vajag restartēt un atgriezt sākotnējā stāvoklī, tad uz paneļa tiek izmantots taustiņš "nomest". Tad sistēma restartējas un pēc tam turpina darbu normālā režīmā. Trauksmes "nomešana" ir pilnīgi apzināts process," klāstīja Blats.

Traģēdijas dienā, "nometot" trauksmes signālu, panelis restartējies, bet pēc tam joprojām saņēmis informāciju no trešajām sistēmām, un viss sācies no gala. Šī darbība atkārtojusies vairākas reizes. Līdz ar to redzams, ka apsargi vairākus desmitus reižu manuāli atslēguši ugunsdrošības trauksmi, skaidroja liecinieks.

Vaicāts, kas var iedarbināt sprinkleru sistēmas nostrādāšanu, Blats skaidroja, ka šajā gadījumā viņš pieļauj trīs iespējas. "Notika fiziskā sistēmas ieslēgšana, bet mums tas nav zināms, fiziski saplīsusi caurule kaut kur, kas arī nav zināms, un trešā iespēja ir tāda, ka notika darbi pašā sūkņu stacijā, pieļauta kļūda un sācis tecēt ūdens," skaidroja liecinieks.

Vērtējot ugunsdrošības instrukciju, liecinieks minēja, ka tā bijusi standarta variants un nav tikusi īpaši piemērota šim objektam.

Vaicāts, ko nozīmē tehniska kļūme sistēmā, viņš skaidroja, ka tas ir paziņojums panelī, kas nenes trauksmes saturu, bet informatīvo saturu. Savukārt uz jautājumu vai uzņēmuma 20 gadus ilgajā praksē ir bijis kāds gadījums, kad trauksmes siganalizācijas nostrāde liecinājusi par ēkas sagrūšanu, Blats atbildēja noliedzoši, piemetinot, ka ugunsdzēsības sistema neliecina un nevar liecināt par ēkas nogruvumu.

Atbildot uz jautājumu par normatīvo regulējumu evakuācijai pēc trauksmes siganalizācijas nostrādāšanas, Blats atzina, ka viņam par tādiem normatīvajiem aktiem nav zināms.

Artūrs Karpovičs, kurš strādājis firmā "Tomex" un uz jumta klājis izolāciju, liecināja, ka darbā firmā viņš pieņemts tikai uz diviem mēnešiem. Viņa uzdevums bija ieklāt tikai izolāciju, lai ūdens netecētu veikala telpās. Viņa uzdevumos ietilpa ruberoīdu ieklāt tikai vienu slāni. Ruberoīdu viņš klājis uz betona.

Objektā varēja iekļaut caur caurlaižu punktu. Visiem darbiniekiem, ieskaitot viņu, bija izsniegtas caurlaides.

Pēc izolācijas darbu pabeigšanas par padarīto pretenzijas nevienam nebija. Izolāciju klājis tikai Karpovičs. Precīzu apmēru viņš nevarēja nosaukt, bet ar ruberoīdu apstrādājis vairāk nekā 1000 kvadrātmetru.

Par iepriekš notikušu ugunsgrēku pirms traģēdijas viņš nav zinājis. To uzzinājis tikai no medijiem. Tikai tad viņš dzirdējis, ka degšanas platība bijusi aptuveni 100 kvadrātmetri. Pēc ugunsgrēka veikt kādus darbus viņš nav ticis aicināts.

Vaicāts, vai uz jumta bijuši arī Valsts Darba inspekcijas (VDI) pārstāvji, viņš teica, ka nevar atbildēt, jo viņam tas nav zināms. Iespējams, ka VDI uz jumta bijuši pēc tam, kad viņš jau pabeidzis savu darba daļu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Zolitūdes traģēdija Zolitūdes traģēdijas krimināllieta Valsts Darba inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form