close-ad
JAUNĀ KLIMATA BALSS
VILTUS ZIŅA VAI VIDES ZIŅA?
Kā atpazīt vēstījuma patiesumu.
Vides ziņa vai viltus ziņa? Cik bieži mēs uzdodam sev šādu jautājumu, sastopoties ar kārtējo vides akciju "Instagram" vai biedējošām fotogrāfijām "Facebook"?

Dzīvojot laikmetā, kurā ikviens var būt satura radītājs un arī tā izplatītājs, bieži sastopamies ar sagrozītiem faktiem un nepatiesi atspoguļotiem notikumiem jeb viltus ziņām. Vides jautājumi un klimata izmaiņas pēdējo gadu laikā ir vieni no visvairāk apspriestajiem tematiem gan sociālajos tīklos, gan masu medijos. Pieaugot vides ziņām mediju vidē, pieaug arī viltus ziņu skaits, ar kurām cilvēki savas neuzmanības dēļ diemžēl dalās, iespējams, neapzinoties, ka ziņa vai fotogrāfija var būt nepatiesa.

Lai noskaidrotu visbiežāk pieļautās kļūdas un to, kā varam kļūt uzmanīgāki un atbildīgāki, mēs izveidojām pāris viltus ziņu plakātu jeb neīstus vides un klimata stāstus, kuri potenciāli varētu nokļūt sociālajos tīklos, un lūdzām Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Līvu Brici novērtēt tos, kā arī vērsāmies pēc viedokļa par vides tematikas saturu sociālajos tīklos pie pašiem sociālo tīklu lietotājiem un influenceriem, proti, pašiem satura veidotājiem.
Neļauties aptīt ap pirkstu
Lai neļautu viltus ziņām sevi aptīt ap pirkstu, jāzina pāris knifiņu, ar kuru palīdzību varam atšķirt viltus ziņu no patiesas. Mēs radījām dažas viltus akcijas – plakātus – un devāmies rast padomu pie eksperta – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējas Līvas Brices. Plakātus apzināti taisījām tādus, lai tie atgādinātu īstu iestāžu ziņoto, nevis tādus, kas uz sarkana fona un vairākām izsaukuma zīmēm, kas pamīšus sajaukušās ar jautājuma zīmēm, izkliegtu, ka nepieciešams atlaist Saeimu.

Pēdējo gadu laikā eksperte sociālo tīklu lietotāju vidū ir novērojusi tendenci masveidā dalīties ar "labdabīgām" ziņām, nepievēršot uzmanību to patiesumam. "Cilvēkiem patīk ideja par to, ka viņi ir spējīgi pozitīvi ietekmēt vidi. Daudzi tic, ka pozitīvas ziņas neatkarīgi no to patiesuma rada prieku – un tas savukārt parāda, ka pasaule kļūst labāka."

Apskatot stāsta autoru izveidotos plakātus (skatīt zemāk), Līva atzīst, ka pirmajā brīdī tie šķiet veiksmīgi izstrādāti un patiesi, tomēr, nedaudz vairāk pievēršot uzmanību plakātu saturam un elementiem, pamanāmas jau pirmās nepilnības.
  • Nav norādīts, kas ir likumprojekta pieņēmējs un kāds ir tā saturs;
  • Plakāts nepaskaidro, kā pārmaiņas tiešā veidā mūs skars;
  • Kāpēc ir svarīgi sabiedrību par to informēt sociālajos tīklos?
  • "1000 šēri" norāda uz to, ka tā, iespējams, ir cīņa par uzmanību, nevis iniciatīvas īstenošana, tāpēc jāpievērš lielāka vērība
  • Vēstījumā nav minētas nekādas atsauces – no kurienes šī informācija? Kāpēc publicēta?
  • Pārbaudot "Instagram" kontu "Izmaini Latviju", varam secināt, ka šādas iniciatīvas tur nav atrodamas.
  • Cilvēki var noticēt šai akcijai, jo tā pauž aicinājumu uz reālu darbību – "Ko vari darīt tieši tu?"
  • Mājaslapas norāde var šķist ticama, taču, dodoties uz mājaslapu "LiveRiga.com", varam noskaidrot, ka šāda organizācija nevar nedz īstenot šādu iniciatīvu, nedz pieņemt lēmumus vai ietekmēt tos;
  • QR kods ir šķietami nedrošs, tas noteikti ir jāpārbauda – cik īsts vai neīsts tas ir.
"Plakāti ir vizuāli ļoti pievilcīgi, rada sajūtu, ka idejas komunikators ir piedomājis pie tā, lai informācija būtu pārredzama, lai tā būtu saprotama, izceļot svarīgāko, norādot uz nepieciešamajām darbībām, minot dažādus faktus un procentus, tas viss ir tas, kas cilvēkus uzrunā un kas cilvēkiem patīk." Šī prakse nereti novērojama arī citu sociālajos tīklos ceļojošo paziņojumu gadījumā.

Eksperte norāda, ka parasti, runājot par jebkāda veida pratību, pastāv pieci galvenie jautājumi, kurus ikvienam vajadzētu sev uzdot, saskaroties ar konkrētu vēstījumu, pirms pieņemt to kā patiesu: kas ir vēstījuma autors, kā šis vēstījums tiek komunicēts, kā citi šo vēstījumu varētu saprast, kādas vērtības šis vēstījums nodod tālāk, kāpēc šis vēstījums ir radīts?
"Ja mēs dekonstruējam šos vēstījumus, tad mēs sākam ar jautājumu – kas? Kas divos no redzamajiem plakātiem ir '"Izmaini Latviju"? Tas var šķist kā ļoti ticams avots, kāds sociāli aktīvs konts, kas uzņēmies iniciatīvu. Protams, tad mums būtu jāsāk ar pirmo jautājumu un jāpaskatās, kas tad ir šis vēstījuma komunikators, līdz ar to attiecībā uz šiem "Izmaini Latviju" plakātiem mums jau vajadzētu beigt tā analīzi un saprast, ka šīs ir viltus ziņas, jo, nokļūstot "Izmaini Latviju" "Instagram" kontā, mēs redzam, ka tas ir neaktīvs."

Vēl Līva norāda, ka svarīgi ir ikvienu izlasītu ziņu vērtēt kritiski. Ļoti būtiska gan sociālās medijpratības kontekstā, gan arī jebkuras viltus ziņas izplatīšanas kontekstā ir izpratne, ka ar dalīšanos mēs neko nevaram būtiski izmainīt, jo tā ir sociālajos tīklos balstīta aktivitāte, kurai nav nekāda likumiska pamata. Ar dalīšanos var piesaistīt uzmanību, bet ar dalīšanos nekādā veidā nevar ietekmēt lēmējvaru.
Runā sociālie tīkli
Noskaidrojot, kā paši varam atpazīt viltu ziņas, devāmies izzināt, kādu vides saturu visbiežāk var redzēt Latvijas sociālo mediju vidē, pie trim dažādiem sociālo tīklu aktīvistiem un satura radītājiem, kurus vieno veselīgs dzīvesveids un vēlme ar pozitīviem piemēriem iedvesmot citus pozitīvai rīcībai.
Patrīcija Anna Vavilova @lovavavilova
Jurisprudences studente un sociālo tīklu aktīviste
Jauniete, kura ik dienu aktīvi dalās ar savām ikdienas gaitām un pārdomām sociālo tīklu vietnē "Instagram", par viltus ziņām izsakās visai skeptiski, stāstot, ka sociālajos tīklos viņai nācies sastapties ar nepatiesu vai, kā pati izsakās, izpušķotu informāciju. "Informācija, ar ko dalās gan personīgo kontu īpašnieki, gan tā sauktie influenceri, mēdz būt ļoti subjektīva. Tas ir vairāk skatījums, viedoklis, interpretācija, "Instagram" tīklā faktu ir maz."
Patrīcija novērojusi, ka "Instagram" lietotāju vidū jūtama tendence padarīt vizuālo informāciju (attēlus) sekotāja acij patīkamāku, taču vienlaikus arī nepatiesāku. Meitene uzskata, ka tas smagu kaitējumu sabiedrībai nenodara, taču šāda manipulēšana ar nepatiesas informācijas izplatīšanu var būt arī daudz "ļaundabīgāka", proti, daloties ar skaļiem un populistiskiem viltus rakstu virsrakstu ekrānuzņēmumiem, kas nebūt neparāda ziņas saturu, tiek izplatīta dezinformācija un izraisīta lieka ažiotāža. "Atšķirībā no publiskā medija "Instagram" konta īpašnieka saturu dažkārt nebūt nav viegli nedz pārbaudīt, izsekot, nedz ierobežot vai pārliecināties, cik un vai par to kāds ir samaksājis," atzīst Patrīcija.

Vēl Patrīcija stāsta, ka bieži vien sociālajos tīklos parādās viltus konkursi ar milzīgu balvu fondu, unikāli piedāvājumi un pārcilvēciski cēlas iniciatīvas, kuras vērstas uz auditorijas paplašināšanu un strauju sekotāju pieplūdumu. Viņa norāda, ka atbildīgam satura patērētājam būtu jāapzinās, ka bieži vien šādas aktivitātes tiek īstenotas, lai kontu ar savāktajiem sekotājiem pēc tam gluži vienkārši pārdotu kādam uzņēmumam vai personai, kurai šis "starta sekotāju kapitāls" kādu iemeslu dēļ ir nepieciešams.
Edgars Fresh @edgarfrsh
Digitālā satura veidotājs un veselīga dzīvesveida piekritējs
Edgars stāsta, ka īpaši daudz viltus ziņu sociālajos tīklos nav novērojis, jo rūpīgi izvēlas, kam sekot, tādējādi kontrolējot savu ziņu plūsmu. Pirms dalīšanās ar ziņām puisis iesaka vērīgi pārbaudīt to izcelsmes avotus, jo nereti pat tuvākie draugi, ģimene un paziņas var būt kļūdījušies viltus ziņas atpazīšanā.
"Reizēm ir grūti pārliecināties, cik patiesībā labi ir paustie nodomi, pat tad, ja ziņas par vides tematiku izplata respektablas kompānijas," stāsta Edgars, kuram kā satura veidotājam nācies saskarties ar "greenwashing". Tas ir īpašs mārketinga triks, kas paredz zaļo vērtību maldinošu izmantošanu, lai pārliecinātu sabiedrību, ka organizācijas produkti, mērķi un politika ir videi draudzīga. Šādas organizācijas parasti tērē ievērojami lielākas naudas summas, lai reklamētu zaļo dzīvesveidu, nekā faktiski tiek tērēts videi draudzīgām darbībām.
Kristīne Beitika @kristine_beit
Blogere un veselīga dzīvesveida entuziaste
Kristīne savukārt dalās ar pozitīviem piemēriem par vides tēmu sociālo tīklu vidē: "Man nāk prātā tikai labie piemēri, es uzskatu, ka viss ir atkarīgs no tā, kādiem avotiem sekojam, kādiem cilvēkiem – kas ar to dalās. Es to ļoti kontrolēju, skatoties līdzi tiem avotiem, kuriem es sekoju, līdz ar to manā mediju lokā neparādās viltus ziņas."
Kristīne arī dalās ar dažādiem iedvesmojošiem "Instagram" kontiem, kuri motivē uz pozitīvu rīcību, piemēram, @roliss.adventure – aktīva dzīvesveida blogeris, kas iedvesmo sekotājus domāt gan par savu veselību, nodarbojoties ar dažādām fiziskām aktivitātēm pie dabas, gan par vides tīrību. Tāpat Kristīne min arī aktīvu sociālo tīklu tēmturi #navjaugrūti, kas aicina cilvēkus sakopt vidi, piemēram, savācot atkritumus un daloties ar šādu praksi sociālajos tīklos, tiek mudināti arī citi sociālo tīklu lietotāji iesaistīties.

Blogere atklāj, ka nesen, dodoties brīvdienu izbraucienā pie Vedzes upes un iemūžinot to savā "Instagram" kontā, kāda sekotāja atsaucās, daloties atmiņās par lielisku uzņēmuma "Latvenergo"' iniciatīvu, proti, upes tīrīšanu veselu 12 kilometru garumā. Kristīne uzskata, ka tas ir brīnišķīgs piemērs tam, ka dažādi uzņēmumi mūsdienās aizvien vairāk uzmanības pievērš vides jautājumiem, aicinot iesaistīties un īstenojot dažādas iniciatīvas. Šobrīd jau 2 gadu garumā šis uzņēmums tīra Pērses upi: "Kad projekts būs pabeigts, upe būs attīrīta 42 kilometru garumā," stāsta Kristīne.

Noskaidrojuši, ko par vides ziņām sociālo tīklu vidē domā paši satura veidotāji, vērsāmies arī pie jauniešiem, jo sociālo tīklu informācijas plūsmas galvenie patērētāji ir tieši viņi. Lūdzām jauniešus komentēt situāciju mediju vidē, daloties novērojumos un pieredzē.
Runā jaunieši
"Manuprāt, jaunieši ir daudz atbildīgāki attiecībā pret viltus ziņām, jo spējam noteikt, kurš ir uzticams ziņu portāls un kurš nav uzticams. Zinām arī to, kā noteikt, vai ziņas ir leģitīmas. Problēma, manuprāt, lielākoties ir cilvēki vecumā virs 35. Runājot par influenceriem – ir "nice", ja viņi dalās ar padomiem, kā izvairīties vai kā noteikt "fake" ziņas. Es neesmu saskāries ar to, ka kāds no latviešu influenceriem dalītos ar "fake" ziņām" atzīst jaunietis, norādot to, ka influenceri jāvērtē uzmanīgi, jo daudzi pret savu rīcību un saturu sociālajos tīklos izturas bezatbildīgi."
Reinis,
18 gadi
"Manuprāt, viltus ziņas ir ļoti slikts veids, kā iegūt popularitāti sociālajos tīklos, tam var gadīties arī negatīvas sekas, piemēram, Covid-19 viltus ziņu rezultātā daudzi ievēroja nepareizās sanitārās normas. Līdzīgi ir arī ar vidi, jo cilvēki, vēloties palīdzēt, reizēm izplata nepatiesu informāciju un faktus, kas izraisa neticību un skepsi pret problēmu kopumā. Esmu saskāries ar viltus ziņām, taču vienmēr ir izdevies tās veiksmīgi atpazīt, gluži vienkārši sākot sīkāk iepazīties ar avotu un salīdzinot informāciju lielākajās ziņu aģentūrās, piemēram, BBC."
Rolands,
18 gadi
"Reti sastopos ar viltus ziņām, kas saistītas ar vides jautājumiem. Esmu redzējis, ka vairākas publiskas personas iesaistās dažādās akcijās, taču vēstījumus sociālajos tīklos ar sliktiem nodomiem neesmu redzējis. Pats esmu iesaistījies un palīdzējis "Mr. Beast" #teamtrees akcijā, kuras mērķis bija iestādīt 20 miljonus koku. Par katru noziedoto dolāru – viens koks. Šobrīd ir iestādīts jau 21 miljons koku."
Klāvs,
18 gadi
"Cik pats esmu redzējis, nekādu pārāk lielu viltus ziņu nav, vismaz pašam nedaudz arī pārbaudot un paskatoties, nekas nav uzķerts, bet ir bijuši gadījumi, kur, paskatoties statistiku tikai no vienas puses, nedaudz parokot, ir pavisam cits stāsts, jo iepriekš vēstītais bija tikai no viena skatpunkta. Taču, paskatoties uz situāciju kopumā, manuprāt, Latvijā vides jomā viltus ziņu, kas būtu pilnīgi safabricētas, ir ļoti maz. Taču vide gan varētu būt nedaudz tīrāka, te piekritīšu, ka cilvēki mēdz daudz piemēslot un aiz sevis nesavākt."
Linards,
18 gadi
Raksta autori
Lāsma Ločmele
Ogres 1. vidusskola
Arta Tuča
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Monta Taubere
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Emīls Ozoliņš
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
DELFI modernās žurnālistikas skola jauniešiem #Storygram. Sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru un organizāciju “Internews". Ar skolēniem strādāja DELFI komanda: dizainere Natālija Šindikova, fotoredaktors Kārlis Dambrāns, žurnālisti Filips Lastovskis un Sanita Upleja, sociālo tīklu redaktors Jānis Sildniks, "DELFI Brand Studio" galvenā redaktore Kristīne Melne un mārketinga vadītāja Elise Bikova.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.