Vides ziņa vai viltus ziņa? Cik bieži mēs uzdodam sev šādu jautājumu, sastopoties ar kārtējo vides akciju "Instagram" vai biedējošām fotogrāfijām "Facebook"?

Dzīvojot laikmetā, kurā ikviens var būt satura radītājs un arī tā izplatītājs, bieži sastopamies ar sagrozītiem faktiem un nepatiesi atspoguļotiem notikumiem jeb viltus ziņām. Vides jautājumi un klimata izmaiņas pēdējo gadu laikā ir vieni no visvairāk apspriestajiem tematiem gan sociālajos tīklos, gan masu medijos. Pieaugot vides ziņām mediju vidē, pieaug arī viltus ziņu skaits, ar kurām cilvēki savas neuzmanības dēļ diemžēl dalās, iespējams, neapzinoties, ka ziņa vai fotogrāfija var būt nepatiesa.

Lai noskaidrotu visbiežāk pieļautās kļūdas un to, kā varam kļūt uzmanīgāki un atbildīgāki, mēs izveidojām pāris viltus ziņu plakātu jeb neīstus vides un klimata stāstus, kuri potenciāli varētu nokļūt sociālajos tīklos, un lūdzām Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Līvu Brici novērtēt tos, kā arī vērsāmies pēc viedokļa par vides tematikas saturu sociālajos tīklos pie pašiem sociālo tīklu lietotājiem un influenceriem, proti, pašiem satura veidotājiem.

Lai neļautu viltus ziņām sevi aptīt ap pirkstu, jāzina pāris knifiņu, ar kuru palīdzību varam atšķirt viltus ziņu no patiesas. Mēs radījām dažas viltus akcijas – plakātus – un devāmies rast padomu pie eksperta – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējas Līvas Brices. Plakātus apzināti taisījām tādus, lai tie atgādinātu īstu iestāžu ziņoto, nevis tādus, kas uz sarkana fona un vairākām izsaukuma zīmēm, kas pamīšus sajaukušās ar jautājuma zīmēm, izkliegtu, ka nepieciešams atlaist Saeimu.

Pēdējo gadu laikā eksperte sociālo tīklu lietotāju vidū ir novērojusi tendenci masveidā dalīties ar "labdabīgām" ziņām, nepievēršot uzmanību to patiesumam. "Cilvēkiem patīk ideja par to, ka viņi ir spējīgi pozitīvi ietekmēt vidi. Daudzi tic, ka pozitīvas ziņas neatkarīgi no to patiesuma rada prieku – un tas savukārt parāda, ka pasaule kļūst labāka."

Apskatot stāsta autoru izveidotos plakātus (skatīt zemāk), Līva atzīst, ka pirmajā brīdī tie šķiet veiksmīgi izstrādāti un patiesi, tomēr, nedaudz vairāk pievēršot uzmanību plakātu saturam un elementiem, pamanāmas jau pirmās nepilnības.

"Plakāti ir vizuāli ļoti pievilcīgi, rada sajūtu, ka idejas komunikators ir piedomājis pie tā, lai informācija būtu pārredzama, lai tā būtu saprotama, izceļot svarīgāko, norādot uz nepieciešamajām darbībām, minot dažādus faktus un procentus, tas viss ir tas, kas cilvēkus uzrunā un kas cilvēkiem patīk." Šī prakse nereti novērojama arī citu sociālajos tīklos ceļojošo paziņojumu gadījumā.

Eksperte norāda, ka parasti, runājot par jebkāda veida pratību, pastāv pieci galvenie jautājumi, kurus ikvienam vajadzētu sev uzdot, saskaroties ar konkrētu vēstījumu, pirms pieņemt to kā patiesu: kas ir vēstījuma autors, kā šis vēstījums tiek komunicēts, kā citi šo vēstījumu varētu saprast, kādas vērtības šis vēstījums nodod tālāk, kāpēc šis vēstījums ir radīts?

"Ja mēs dekonstruējam šos vēstījumus, tad mēs sākam ar jautājumu – kas? Kas divos no redzamajiem plakātiem ir '"Izmaini Latviju"? Tas var šķist kā ļoti ticams avots, kāds sociāli aktīvs konts, kas uzņēmies iniciatīvu. Protams, tad mums būtu jāsāk ar pirmo jautājumu un jāpaskatās, kas tad ir šis vēstījuma komunikators, līdz ar to attiecībā uz šiem "Izmaini Latviju" plakātiem mums jau vajadzētu beigt tā analīzi un saprast, ka šīs ir viltus ziņas, jo, nokļūstot "Izmaini Latviju" "Instagram" kontā, mēs redzam, ka tas ir neaktīvs."

Vēl Līva norāda, ka svarīgi ir ikvienu izlasītu ziņu vērtēt kritiski. Ļoti būtiska gan sociālās medijpratības kontekstā, gan arī jebkuras viltus ziņas izplatīšanas kontekstā ir izpratne, ka ar dalīšanos mēs neko nevaram būtiski izmainīt, jo tā ir sociālajos tīklos balstīta aktivitāte, kurai nav nekāda likumiska pamata. Ar dalīšanos var piesaistīt uzmanību, bet ar dalīšanos nekādā veidā nevar ietekmēt lēmējvaru.

Noskaidrojot, kā paši varam atpazīt viltu ziņas, devāmies izzināt, kādu vides saturu visbiežāk var redzēt Latvijas sociālo mediju vidē, pie trim dažādiem sociālo tīklu aktīvistiem un satura radītājiem, kurus vieno veselīgs dzīvesveids un vēlme ar pozitīviem piemēriem iedvesmot citus pozitīvai rīcībai.

Patrīcija novērojusi, ka "Instagram" lietotāju vidū jūtama tendence padarīt vizuālo informāciju (attēlus) sekotāja acij patīkamāku, taču vienlaikus arī nepatiesāku. Meitene uzskata, ka tas smagu kaitējumu sabiedrībai nenodara, taču šāda manipulēšana ar nepatiesas informācijas izplatīšanu var būt arī daudz "ļaundabīgāka", proti, daloties ar skaļiem un populistiskiem viltus rakstu virsrakstu ekrānuzņēmumiem, kas nebūt neparāda ziņas saturu, tiek izplatīta dezinformācija un izraisīta lieka ažiotāža. "Atšķirībā no publiskā medija "Instagram" konta īpašnieka saturu dažkārt nebūt nav viegli nedz pārbaudīt, izsekot, nedz ierobežot vai pārliecināties, cik un vai par to kāds ir samaksājis," atzīst Patrīcija.

Vēl Patrīcija stāsta, ka bieži vien sociālajos tīklos parādās viltus konkursi ar milzīgu balvu fondu, unikāli piedāvājumi un pārcilvēciski cēlas iniciatīvas, kuras vērstas uz auditorijas paplašināšanu un strauju sekotāju pieplūdumu. Viņa norāda, ka atbildīgam satura patērētājam būtu jāapzinās, ka bieži vien šādas aktivitātes tiek īstenotas, lai kontu ar savāktajiem sekotājiem pēc tam gluži vienkārši pārdotu kādam uzņēmumam vai personai, kurai šis "starta sekotāju kapitāls" kādu iemeslu dēļ ir nepieciešams.

"Reizēm ir grūti pārliecināties, cik patiesībā labi ir paustie nodomi, pat tad, ja ziņas par vides tematiku izplata respektablas kompānijas," stāsta Edgars, kuram kā satura veidotājam nācies saskarties ar "greenwashing". Tas ir īpašs mārketinga triks, kas paredz zaļo vērtību maldinošu izmantošanu, lai pārliecinātu sabiedrību, ka organizācijas produkti, mērķi un politika ir videi draudzīga. Šādas organizācijas parasti tērē ievērojami lielākas naudas summas, lai reklamētu zaļo dzīvesveidu, nekā faktiski tiek tērēts videi draudzīgām darbībām.

Kristīne arī dalās ar dažādiem iedvesmojošiem "Instagram" kontiem, kuri motivē uz pozitīvu rīcību, piemēram, @roliss.adventure – aktīva dzīvesveida blogeris, kas iedvesmo sekotājus domāt gan par savu veselību, nodarbojoties ar dažādām fiziskām aktivitātēm pie dabas, gan par vides tīrību. Tāpat Kristīne min arī aktīvu sociālo tīklu tēmturi #navjaugrūti, kas aicina cilvēkus sakopt vidi, piemēram, savācot atkritumus un daloties ar šādu praksi sociālajos tīklos, tiek mudināti arī citi sociālo tīklu lietotāji iesaistīties.

Blogere atklāj, ka nesen, dodoties brīvdienu izbraucienā pie Vedzes upes un iemūžinot to savā "Instagram" kontā, kāda sekotāja atsaucās, daloties atmiņās par lielisku uzņēmuma "Latvenergo"' iniciatīvu, proti, upes tīrīšanu veselu 12 kilometru garumā. Kristīne uzskata, ka tas ir brīnišķīgs piemērs tam, ka dažādi uzņēmumi mūsdienās aizvien vairāk uzmanības pievērš vides jautājumiem, aicinot iesaistīties un īstenojot dažādas iniciatīvas. Šobrīd jau 2 gadu garumā šis uzņēmums tīra Pērses upi: "Kad projekts būs pabeigts, upe būs attīrīta 42 kilometru garumā," stāsta Kristīne.

Noskaidrojuši, ko par vides ziņām sociālo tīklu vidē domā paši satura veidotāji, vērsāmies arī pie jauniešiem, jo sociālo tīklu informācijas plūsmas galvenie patērētāji ir tieši viņi. Lūdzām jauniešus komentēt situāciju mediju vidē, daloties novērojumos un pieredzē.