JAUNĀ KLIMATA BALSS
Kur meklēt vakcīnu klimata krīzei?
Temperatūra paaugstinās, ledāji kūst, ūdens līmenis ceļas, un apdraudēto sugu saraksti tiek nemitīgi papildināti. Nav īstais brīdis apšaubīt klimata krīzes eksistenci vai gaidīt, ka viss pats no sevis nokārtosies. Esam sagatavojuši ieskatu, kādas pārmaiņas vari ieviest savā ikdienā, lai klimata krīze neatstātu vēl nopietnākas sekas uz vidi, kurā dzīvojam.
Tev nav ne no kā jāatsakās!
Foto: https://www.facebook.com/CafeMriga
Ar Ullu Milbretu vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas tiekamies viņas kafejnīcā "Café M", kur patīkamā atmosfērā kafiju malko kāds pārītis un aiz letes rosās oficiante. Pirms pāris gadiem Ullas ikdiena ritēja rosīgās laboratorijās, kur viņa strādāja par neirozinātņu doktori, tomēr pēc darba Singapūrā atgriezās Latvijā un kļuva par vides aktīvisti, kā arī atvēra Baltijā pirmo "zero waste" kafejnīcu.

"Zero waste" dzīvesveidam viņa pievērsās Singapūrā, kur saskārās ar lielo gaisa piesārņojumu. Aptuveni tajā pašā laikā Ullai radās alerģija pret mazgāšanas līdzekli un pati saka apjaust, ka pārtika viņas sajūtās ož pēc antibiotikām. Cilvēku nodarījuma seku izjušanu uz savas ādas Ulla raksturo kā signālu, kas licis atmosties un saprast, ka viņa tā nevēlas dzīvot. Vien pāris dienu laikā viņa atbrīvojās no visām mājās nevajadzīgajiem produktiem un lietām, un pārgāja uz dabai draudzīgāku dzīvesveidu.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvijas sabiedrībā "zero waste" kustība nav tik izplatīta, Ulla nodala divus faktorus. Pirmkārt, Latvijā nav tik daudz cilvēku. Lai gan mūsu paradumi ir līdzīgi kā citviet Eiropā, cilvēku mazā skaita dēļ mūsu darbības sekas nav jūtamas. Viņa norāda, ka "tas, ko mēs neredzam mūsu acu priekša, mūs neskar". Otrkārt, mēs esam pieraduši domāt, ka nākamās paaudzes atrisinās mūsu problēmas. Ullas skatījumā, problēma ir tā, ka pašlaik mēs esam nonākuši situācijā, kad mums vairāk nav to nākamo paaudžu, kas var to risināt. Tas ir jādara mums pašiem, bet, kā viņa saka: "Visi gaida, ka kāds kaut ko kaut kad atrisinās."
Mēs dzīvojam cietumā, kurā paši sevi indējam
Runājot par pirmajiem soļiem, ko var paveikt, lai kļūtu par "dabas draugu", Ulla norāda, ka viņa sāka ar vannasistabas pārskatīšanu, jo tieši tur ir atrodami daudzi produkti, kuriem ir pieejamas ekoloģiskas alternatīvas. Viņa apgalvo: "Cilvēkiem iepatīkas, ka nav visu laiku jāpiedomā, kad kas ir beidzies, un jāpērk atkal jauns vai arī jānes ārā atkritumi."
Ilustrācija: Anastasija Gavriļenko
Akcentējot, kādā veidā "zero waste" veikali ir uzlabojuši viņas ikdienu, Ulla min dažādību. Viņa stāsta, ka nedomā – "zero waste" dzīvesveids ir lētāks. Taču ir iespēja tērēt naudu dažādi, piemēram, ja bērns grib konfekti, viņai ir iespēja paņemt nelielu skaitu dažādu gardumu, kas attiecīgi maksās mazāk, nevis nopirkt lielu iepakojumu ar saldumiem, kas bērnam var negaršot. Ulla atzīst, ka, kopš iepērkas "zero waste" veikalos, viņai ir bijusi iespēja pamēģināt daudz un dažādus produktus, kas radījuši patīkamu pārsteigumu, un variēt savu ēdienu.
Cenu salīdzinājuma tabula
Praktiskajam latvietim viena no prioritātem preču izvēlē ir tās cena. Tā iemesla dēļ salīdzinājām dažādu produktu cenas gan starp lielajām veikalu ķēdēm, gan dabai draudzīgajiem veikaliem.
Atšķirīgie pircēji:
Lai noskaidrotu, kurš veikalu veids patērētājiem ilgtermiņā ir izdevīgākais un kam ir jāmainās, lai dabai draudzīgie veikali spētu konkurēt ar lielajām veikalu ķēdēm, uzdevām jautājumus Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītājai Ingūnas Gulbei.
Ingūna Gulbe
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, asociētā profesore
"Pircēji cits no cita ļoti atšķiras. Katram ir savs ienākumu līmenis, izglītības līmenis, dzīvesveids, pieredze, uzskati... Grūti iedomāties un cerēt, ka daudzbērnu ģimene ar pieticīgiem ienākumiem dosies uz ekoveikalu. Visticamāk, uz zemo cenu lielveikalu ķēdi, kur nopirks produktus pie uzraksta "Šeit ir zema cena" vai cenu akcijas produktus."
Eksperte gan norāda, ka dabai draudzīgo veikalu esamība norāda uz to, ka Latvijas sabiedrība ir gana bagāta, lai atļautos domāt par savu darbību ietekmi uz dabu: "Mēs varam būt priecīgi, ka pie mums notiek šāda veida diskusijas. Tas nozīmē, ka esam pārtikusi valsts un daļa iedzīvotāju var nedomāt tikai par izdzīvošanu, bet domāt un rīkoties globālāk. Piemēram, Kambodžā, kur ceļojuma laikā ar interesi pētīju primitīvu kukaiņu ķeršanas iekārtu rīsu laukā, jo domāju, ka iedzīvotāji tā iznīcina lauksaimniecības kaitēkļus un saudzē ražu, man teica, ka kukaiņi ir paredzēti ēšanai, un uz manu muļķīgo jautājumu, vai tie ir garšīgi, jocīgi paskatījās un teica, ka tas ir "tīrs proteīns". Tur tādas lietas kā "zero waste" vai eko nav īpaši aktuālas."
Profesore uzskata, ka visi veikalu varianti ir labi un vajadzīgi, jo katram ir sava auditorija: "Lielveikali ir ļoti ērti aizņemtiem cilvēkiem. Tur viss ir vienuviet. Arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem lielveikalā vienmēr atradīsies preces ar zemu cenu vai labu akcijas piedāvājumu. Cilvēki ar augstākiem ienākumiem un labāku izglītību var domāt plašāk un arī rīkoties atbildīgāk. Un ir labi, ka viņi šādi dara."

Lai būtu vairāk šo eko un "zero waste" veikalu, Gulbe uzsver, ka ir nepieciešama bagātāka un izglītotāka sabiedrība. "Mēs bijām ceļā uz to ( sabiedrības izaugsmi– aut.piez.), bet baidos, ka Covid-19 lielu daļu mūsu padarīs nabadzīgāku un būsim spiesti pirkt daudz lētākus produktus, nekā bijām raduši to darīt līdz šim, un pat konvencionālā siera vietā pirkt siera izstrādājumus."
Kā izmukt no viltus ziņām
Pašlaik tik aktuālā viltus ziņu tēma, kas nereti rada neuzticību arī avotiem, kas vēsta par vides problēmām, Ullai nav tuva. Vaicāta, vai vides aktīviste savā jomā ir saskārusies ar nepatiesu informāciju medijos, Ulla izsakās, ka viņa vienmēr paskatās avotu, kas ir publicējis ziņu, lai būtu droša par tās patiesumu, un, runājot publikas priekšā, izmanto tikai pārbaudītu informāciju. Turklāt, pašai esot zinātniecei un apzinoties, cik liels darbs ir jāiegulda, lai atrastu un apkopotu pētījuma datus, viņa vienmēr cenšas meklēt, vai ziņa ir veidota, izmantojot zinātnisku publikāciju vai pētījumu.
Ilustrācija: Anastasija Gavriļenko
Ulla atklāj, ka, ņemot vērā, ka par vides problēmām runāt nav viegli un sabiedrība vislabāk informāciju uztver tikai tad, ja pati to piedzīvo, viņas sapnis ir izveidot interaktīvo izstādi, kas ļautu pieredzēt, kā tas ir, kad nav pietiekami daudz skābekļa. "Kad pienāk tas brīdis, kad tu nevari paelpot, tad tu saproti, uz ko mēs ejam. Tiklīdz kā sāksim saprast, ka mūsu darbības sekas rada to, ka nav pietiekami daudz skābekļa, tas pamudinās sabiedrību," uzskata Ulla.

Viņa novēl cilvēkiem nebaidīties, pamēģināt kaut ko jaunu un uzskata, ka visi cilvēki, kas ir "zero waste" vidē, ir ļoti atsaucīgi un labprāt palīdz ar ieteikumiem, kā arī pati aicina cilvēkus uzmeklēt viņu un uzdot jautājumus, ja ir interese par šo tēmu.
Latvieši dara.
Sāc rīkoties arī tu!
Laura un Andis Arnicāni ir bloga
"Seek the simple" autori, vēstot par zero waste kustību.
Apkopojām noderīgus resursus, kur smelties iedvesmu zaļākam dzīvesveidam:
Pieci.lv raidījums "Cita domnīca" ar Mārtiņu Mičuli un Ullu Milbretu
DELFI intervija ar Laumu Belovu un Arniju Kiršteinu
Beātes Skvorcovas video
Ieraksts no pirmās Zero Waste akadēmijas nodarbības "Samazini", ko rīko biedrība "homo ecos:" sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomi
Edgar Fresh video
20 veģetārās receptes tiem, kuri neēd gaļu
Lauras un Anda Arnicānu blogs par zero waste kustību
Raksta autori
Laura Elizabete Jansone
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Anastasija Gavriļenko
Daugavpils Centra vidusskola
Ance Bergmane
Rīgas Angļu ģimnāzija
Kaspars Rozītis
Valmieras Viestura vidusskola
DELFI modernās žurnālistikas skola jauniešiem #Storygram. Sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru un organizāciju “Internews". Ar skolēniem strādāja DELFI komanda: dizainere Natālija Šindikova, fotoredaktors Kārlis Dambrāns, žurnālisti Filips Lastovskis un Sanita Upleja, sociālo tīklu redaktors Jānis Sildniks, "DELFI Brand Studio" galvenā redaktore Kristīne Melne un mārketinga vadītāja Elise Bikova.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.