Foto: Shutterstock
128 eiro jeb 98 centi par lapu – tādu summu ģimenes ārste aprēķināja par 85 gadus vecas pacientes ar pirmās grupas invaliditāti medicīnas dokumentu kopēšanu. "Saņēmu rēķinu elektroniski, es biju šokā par šo rēķinu," tā saka pacientes meita Antra, kura sākumā domāja – notikusi drukas kļūda un jāmaksā 12,80 eiro.

Ar iesniegumu viņa vērsās Nacionālajā Veselības dienestā (NVD), kurš atzina ģimenes ārstes parakstīto rēķinu par nepamatotu un ārstei to lika anulēt. Ceļš līdz kopiju saņemšanai gan ilga vairākus mēnešus.

Cik bieži iedzīvotāji sūdzas par nepamatoti izrakstītiem rēķiniem, portāls „Delfi" skaidroja atbildīgajā iestādē. Šogad NVD saņēmis desmit iesniegumus par slimnīcu un ārstu nepamatoti iekasētām summām, puse atzīti par pamatotiem, portālu "Delfi" informēja dienesta pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece.

Jau iepriekš medijos aprakstītas situācijas, kad pacientiem un viņu tuviniekiem nav skaidra kārtība, kas pienākas par valsts naudu un kas ir maksas pakalpojums, un, vai maksas pakalpojumu cenām vispār ir noteikti griesti, piemēram, ģimenes ārstu vizītēm mājās.

Mājās vajadzēja "medicīnas ābeci"

Antrai mātes medicīnas dokumentu kopijas bijušas nepieciešamas, lai tās varētu parādīt ārstiem slimnīcās un ambulatorajos centros. "Akūtu veselības problēmu dēļ mammu ar neatliekamo palīdzību vienreiz aizved uz slimnīcu Dobelē un tur ārstē. Pēc neilga laika viņu aizved uz Kuldīgu, bet Kuldīgā nezina, ko ārstēja Dobelē. Tagad viņu ielikām Saldus medicīnas centrā, tad veselības problēmu dēļ ievietoja Liepājas reģionālajā slimnīcā. Pie mediķiem vēršoties, tie cenšas novērst esošo problēmu, bet ārstiem konkrētajā slimnīcā nav informācijas par mammas veselības problēmām un medikamentiem, kurus tā jau lieto," skaidroja pacientes meita.

"Es atteicu endokrinologu, mammas speciālistu, es atteicu visu, ko es pieteicu, ko vairākus mēnešus gaidījām rindā. Jo man nebija izrakstu"
Antra, pacientes meita

Atkārtoti sastopoties ar šīm problēmām, pacientes ģimene nolēma, ka ir jāievieš mātes "medicīnas ābece". Jānorāda, ka e-veselības elektroniskajā sistēmā tiek ievadīti pacienta medicīnas dati tikai kopš sistēmas ieviešanas pēdējos gados, nevis vēsturiskie.

Antra sākotnēji mutiski lūgusi mātes ģimenes ārstei sagatavot medicīnas dokumentu kopijas, taču, kad pēc nedēļas tās nesaņēma, viņa šāgada 5. martā uzrakstīja iesniegumu ar šādu lūgumu.

Iesniegumus rakstīja mēnešiem

Kamēr Antra gaidīja mātes medicīnas vēstures un izrakstu kopijas, kavēta tikusi arī 85 gadus vecās kundzes aprūpe. "Es atteicu endokrinologu, mammas speciālistu, es atteicu visu, ko es pieteicu, ko vairākus mēnešus gaidījām rindā. Jo man nebija izrakstu," sacīja meita.

Kopumā, lai saņemtu medicīnas dokumentus, Antra uzrakstījusi trīs iesniegumus 5., 25. martā un 27. maijā. Ģimenes ārste arī bija prasījusi pilnvaru, kurā atrunāta arī Vispārīgā datu aizsardzības regula. Atbildot ārstes prasībai, 19. martā pie notāra tika sagatavota pilnvara, tomēr arī pēc šīs ārstes prasības nodrošināšanas dokumentu saņemšana kavējās. Neredzot citas iespējas, 29. aprīlī Antra vērsās NVD un arī Veselības inspekcijā ar jautājumiem par dokumentu izsniegšanu.

Tiesa, pēc Antras lūguma saņemt medicīnisko dokumentu kopijas arī pat ģimenes ārste bija vērsusies NVD, lai uzzinātu, vai viņa drīkst izsniegt sensitīvu informāciju trešajai personai, skaidroja NVD pārstāve Jasenoviča. Dienests ārstei izskaidroja, ka Antrai ir nepieciešama pilnvara, kurā ir atrunāta Vispārīgā datu aizsardzības regula. Kad pacientes meita pilnvaru sagatavoja, ārste, pēc Antras teiktā, sastādīja rēķinu, kopumā 128 eiro par kopijām. Pēcāk NVD rēķinu anulēja, un 28. jūnijā kopijas ģimenes ārste nosūtīja bez maksas.

Portāls „Delfi" arī vairākkārt centās sazināties ar pašu ģimenes ārsti, lai uzklausītu viņas viedokli, tomēr viņa situāciju nekomentēja.

Kādēļ rēķins izrādījās nepamatots

NVD pārstāve Jasenoviča portālam "Delfi" apstiprināja, ka rēķins bijis nepamatots. Proti, pēc dienesta konstatētā šajā situācijā ārste ir kļūdījusies, un NVD ārstei ir izskaidrojis medicīnisko dokumentu kopiju izsniegšanas kārtību Pacientu tiesību likuma un Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā. "Konkrētajā gadījumā ģimenes ārste ir kļūdaini interpretējusi normatīvo regulējumu, balstoties tikai uz Pacientu tiesību likumu, bet neņemot vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu," stāstīja NVD pārstāve.

Proti, atbilstoši Pacientu tiesību likuma 9. panta pirmajai daļai, pacientam ir tiesības trīs darba dienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim, izņemot noteikto. Savukārt Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz, ka pacients ir tiesīgs saņemt bez maksas visu informāciju, kas par viņu savākta ārstniecības iestādē, tai skaitā informāciju par to, kuras personas ir izmantojušas piekļuves tiesības šī pacienta datiem. Informācija ir izsniedzama bez maksas mēneša laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas brīža.

"Cik mums zināms, neviena valsts iestāde nav informējusi par kopiju izsniegšanas kārtību"
Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente

„Pacientam ir tiesības pirmo apstrādē esošo datu kopiju saņemt bez maksas, bet papildus kopijas tiktu saņemtas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim," skaidroja Datu valsts inspekcija (DVI).

NVD ģimenes ārstei izskaidrojis šo medicīniskās dokumentācijas kopiju izsniegšanas kārtību likuma un regulas kontekstā. "Ģimenes ārste ir izsniegusi pieprasīto informāciju bez maksas (28. jūnijā) un anulējusi rēķinu," apstiprināja Jasenoviča.

Vai ģimenes ārsti informēti par datu regulu

Portāls „Delfi" vērsās vairākās iestādēs, lai noskaidrotu, vai Latvijas ģimenes ārsti vispār tika informēti par medicīnas dokumentu kopiju izsniegšanas kārtību saistībā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

"Maksas noteikšana par kopiju izsniegšanu, atbildot uz datu subjekta pieprasījumu, ir pamatojama ar administratīvo izmaksu segšanu, bet ne kā peļņas avots atbildīgajai personai par personas datu apstrādi"
Datu valsts inspekcija

NVD preses pārstāve Agnese Jasenoviča norādīja, ka ar jautājumiem, kas skar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ir jāvēršas Datu valsts inspekcijā. „Nodrošināt pieeju pietiekamai un vispusīgai informācijai saistībā ar fizisko personu datu apstrādes jautājumiem regulas kontekstā ir DVI uzdevums," skaidroja Jasenoviča.

Savukārt DVI norādīja, ka medicīnas dokumentu izsniegšanas kārtība nav iestādes kompetencē.

„Cik mums zināms, neviena valsts iestāde nav informējusi par kopiju izsniegšanas kārtību," apstiprināja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Vai maksas pakalpojumiem ir griesti

Tāpat arī Antra arī ir neizpratnē, vai vispār ģimenes ārstu privātpraksēs maksas pakalpojumu cenām ir noteikti griesti.

DVI vērš uzmanību uz to, ka samaksa par medicīnas kopiju izgatavošanu nevar būt ienākumu avots. Antras gadījumā bija jāmaksā 98 centi par vienas lapas kopiju. „Inspekcija vērš uzmanību, ka citu iestāžu maksas cenrāžos un uzņēmumos, kas nodarbojas ar kopiju gatavošanu, cena lielākoties svārstās robežās starp 0.10 – 0.20 eiro par vienas lapas kopēšanu. Inspekcija skaidro, ka maksas noteikšana par kopiju izsniegšanu, atbildot uz datu subjekta pieprasījumu, ir pamatojama ar administratīvo izmaksu segšanu, bet ne kā peļņas avots atbildīgajai personai par personas datu apstrādi,"skaidro DVI.

Veselības ministrijas preses pārstāve Anna Strapcāne apstiprināja, ka kopumā maksas pakalpojumu cenas nosaka pati ārstniecības iestāde. Piemēram, tas attiecas uz ģimenes ārsta mājas vizītēm. Proti, bērniem līdz 18 gadu vecumam, I grupas invalīdiem, pacientiem, kuri saņem veselības aprūpi mājās, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, kuriem ir psihiski traucējumi vai kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija, mājas vizīte ir bez maksas. Tāpat ar pacienta līdzmaksājumu 2,86 eiro apmērā mājas vizīti saņem pacienti, kuru vecums pārsniedz 80 gadus, gripas slimnieki tās epidēmijas laikā. Ar līdzmaksājumu ģimenes ārsts pie pacienta dodas arī tad, ja tā ir viņu vienošanās, un pie pacienta iepriekš devās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, portālam "Delfi" skaidroja Tamme-Zvejniece.

Pārējos gadījumos ģimenes ārsta mājas vizītes cenu nosaka pati ārstniecības iestāde. Maksas pakalpojumi ģimenes ārstu praksēs parasti ir dažādu izziņu noformēšana un maksas vakcinācija, skaidroja Tamme-Zvejniece.

.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!