Kā uzsver dzejniece Liāna Langa, Vācija savus kara noziegumus ir nožēlojusi, bet Krievija turpina no tiem norobežoties, aizbildinoties, ka nav PSRS un tās režīma politiskā mantiniece. Šādi argumenti ir vismaz liekulīgi, zinot, ka Krievija pārņēmusi PSRS īpašo statusu ANO Drošības padomē, uzsver savu īpašo lomu uzvarā pār nacismu un Krievijas pašreizējais līderis PSRS sabrukumu nosaucis par 20. gadsimta traģēdiju.
Pēdējos gados 16.marts Rīgas centrs tiek pārvērsts par informatīvā kara cīņu lauku, kurā Krievijas apmaksāti 'antifašisti' starptautiskā līmenī publiski nomelno Latviju kā vietu, kur "atdzimst nacisms." Šī nepatiesā politiskā retorika tiek izmantota arī pārējās Baltijas valstīs un Ukrainā. Tolerantajai un miermīlīgajai Latvijas sabiedrībai tā nav pieņemama.
Latviešu leģiona izveide 1943. gadā bija starptautisko tiesību, t.i., 1907.gada Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām pārkāpums, tādēļ leģionāri juridiskā izpratnē ir nacistiskās Vācijas prettiesiskās rīcības upuri.
To faktiski atzina arī Nirnbergas tribunāls, kurā starptautiski nosodīja vācu nacisma noziegumus. Tribunāls ņēma vērā, ka iesaukšanai vācu militārajos formējumos Latvijas un Igaunijas teritorijā bija piespiedu raksturs. Tāpēc latviešu un igauņu leģionārus neapsūdzēja kā noziedzīgo nacistu organizāciju dalībniekus. Vēlākos Nirnbergas tiesas procesos bijušajiem leģiona kareivjiem arī uzticēja apsardzes funkcijas, nepārprotami apliecinot, ka visas apsūdzības nacisma noziegumos no viņiem ir noņemtas, uzsver piketu rīkotāji.
Tāpat, arī PSRS okupētās Latvijas teritorijā pārkāpa starptautiskos likumus. Laikā no 1944. gada 5. augusta, kad Latvijas teritorijā izsludināja mobilizāciju Sarkanajā armijā, līdz 1945. gada 1. jūlijam kopumā tika mobilizēti 57422 Latvijas pilsoņi.
Nav pamatoti mūsdienu Krievijas apgalvojumi, ka PSRS mobilizējusi savas valsts pilsoņus, jo Latvija PSRS sastāvā bija iekļauta nelikumīgi, pēc padomju okupācijas un aneksijas 1940. gadā. Latvijas Republikas okupāciju un tās pilsoņu pārvēršanu PSRS pilsoņos Rietumu Sabiedrotie neatzina ne Otrā pasaules kara laikā, nedz arī pēc tā beigām, turpina piketu iniciatori.
"Būtu labi izveidot jaunu tradīciju, ik gadu Vācijai un Krievijai atgādinot par noziegumiem pret Latviju 2. pasaules kara laikā. Kādēļ to darīt 16. martā? Jo tieši Latviešu leģiona izveide ir tam apliecinājums," skaidro viena no piketu iniciatorēm Ieva Brante.
"Valsts līmenī leģionāru likteņa un 2.pasaules kara notikumu skaidrošana pasaulei bijusi nepietiekama. Nav pieņemama situācija, kad politiskā vara norobežojas no leģionāriem un pašas pieņemtās deklarācijas "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā" Krievijas spiediena dēļ, jo tas liecina par valsts vājumu informācijas kara apstākļos. Došos piketēt, jo mūsu attieksmei pret leģionāriem un Latvijas valsts jaunāko laiku vēsturi ir jābūt taisnīgai un atbilstīgai demokrātiskai iekārtai," papildina Langa.
Kā piketu rīkotāji parakstījušies Langa, Brante un politiķis Jānis Mārtiņš Skuja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
