Kopumā bruņotajos spēkos dienošo sieviešu īpatsvars pēdējos piecos aizvadītajos gados nav būtiski mainījies, veidojot vidējo vērtību - aptuveni 17,82% no NBS dienošo personu kopskaita.
2007.gadā no kopējā NBS personālsastāva sieviešu īpatsvars sastādīja aptuveni 17%, 2006.gadā - 18,19%, 2005.gadā - 17,25%, 2004.gadā - 17,72%, bet 2003.gadā - 18,95%.
Kā pastāstīja Stafeckis, bruņotajos spēkos nav noteikts kāds konkrēts pieļaujamais dienošo sieviešu skaits vai īpatsvars. Tāpat nav noteiktas arī tās vienības vai atsevišķas specialitātes un amati, kuros kaut kādu iemeslu dēļ sievietes nedrīkstētu dienēt. Šādu dokumentu nav plānots izstrādāt arī tuvākajā nākotnē.
Dienesta gaitā sievietēm tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā ar viņām kopā dienošajiem vīriešiem gan civilās un militārās izglītības iegūšanai, gan iecelšanai amatā vai paaugstināšanai dienesta pakāpē. Sievietēm netiek noteiktas ne privilēģijas, ne arī kādi ierobežojumi, tādējādi ievērojot dzimumu līdztiesības principu, norādīja Stafeckis.
Dienesta atalgojums bruņotajos spēkos tiek maksāts atbilstoši karavīra reālajai dienesta pakāpei un izdienai, tādējādi sievietes saņem tikpat lielu atalgojumu kā vīrieši, paskaidroja Stafeckis.
2007.gada sākumā kompānija "Data serviss" Aizsardzības ministrijas uzdevumā veica pētījumu "Latvijas sabiedrības viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem", kurā 30,4% no 1069 respondentiem atzina, ka bruņotajos spēkos dien pārāk daudz sieviešu, 34,5% aptaujāto šādam apgalvojumam nepiekrita, savukārt 35,1% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
