2015. gada prioritātes ir bruņojums, pretgaisa aizsardzība, Zemessardzes un Jaunsardzes stiprināšana, norāda Vējonis
Foto: LETA

Aizsardzības nozarē 2015.gads gads būs smaga darba gads, kurā būs jāturpina veikt vairākus svarīgus valsts aizsardzības uzdevumus, brīdina aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Ministrs ar savas padomnieces Aijas Jakubovskas starpniecību atzina, ka aizvadīto gadu var uzskatīt par lūzuma punktu starptautiskajā drošībā un, viņaprāt, Latvija spējusi diezgan ātri mainīt līdzšinējo aizsardzības rīcībpolitiku.

Ministrs atgādināja, ka pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums garantē aizsardzības budžetu pieaugumu atbilstoši nacionālās drošības interesēm un starptautiskajām saistībām. Protams, svarīgākais ir tas, lai likumā noteiktais tiek konsekventi katru gadu pildīts, lai 2020.gadā Latvijas aizsardzības budžets sasniegtu vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Saeimas apstiprinātajā 2015.gada budžetā aizsardzībai piešķirto finansējumu galvenokārt ieguldīs nozīmīgāko spēju attīstības projektu uzsākšanā - bruņojuma, pretgaisa aizsardzības un gaisa telpas novērošanas, Zemessardzes un Jaunsardzes stiprināšanā.

"Brīdinu, 2015.gads būs smaga darba gads. Pēc 2009.gada aizsardzības nozares budžeta samazinājuma par apmēram 50%, tai skaitā atsevišķās pozīcijās pat par 90%, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadībai, komandierim, būs jāīsteno dinamiska attīstība. NBS komandvadībai drošības situācija un sabiedrības uzticēšanās izvirza ļoti atbildīgus uzdevumus, kuri jāveic īsā laikā," uzsvēra Vējonis.

Galvenie darbības virzieni nākamgad saglabāsies nemainīgi. Pirmkārt, jāstiprina pašaizsardzības spējas, proti, agrās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas spējas.

Lai savlaicīgi identificētu draudus vai apdraudējumu nākamgad, plānots attīstīt radaru un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Vienlaikus notiks ātrās reaģēšanas Zemessardzes rotu izveide, lai zemessargi spētu pilnvērtīgi reaģēt uz apdraudējumiem, tai skaitā nodrošināt pretgaisa un prettanku aizsardzību, norādīja Vējonis.

Otrkārt, Latvijai jāattīsta uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūra, lai tā izpildītu savu NATO Velsas samitā apstiprinātā paaugstinātas gatavības plāna daļu. "Mūsu mērķis ir spēt nekavējoties izvietot sabiedroto spēku bataljona līmeņa vienību, aptuveni 700 karavīru, nodrošinot atbilstošus dzīvošanas apstākļus, ekipējuma, sakaru sistēmu un munīcijas glabāšanu. Prioritāri attīstība notiks Ādažu un Lielvārdes militārajās bāzēs,” norādīja ministrs.

Treškārt, ir jārūpējas par nākotnes drošību - rekrutēšanu un rezervistiem. Ministrs secina, ka rekrutēšanā viena no problēmām ir jauniešu sliktā fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis, tāpēc ieguldījums Jaunsardzē ir uzskatāms par ieguldījumu nācijas nākotnē.

Šogad daudz ir paveikts karavīru sociālo garantiju sistēmas sakārtošanā, un darbs turpināsies arī 2015.gadā - pamatuzdevums ir motivēt karavīrus, kuru sagatavošanā ir ieguldīti ievērojami resursi, pildīt militāro dienestu maksimāli ilgi, atgādināja Vējonis.

Atbilstoši Vējoņa uzdevumam Aizsardzības ministrija šobrīd izstrādā grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, paredzot mainīt izdienas pensijas aprēķināšanas kārtību karavīriem, kuri ir dienestā ilgāk par 25 gadiem, un izstrādāt piedāvājumu, kas motivētu jau atvaļinātos karavīrus atgriezties dienestā.

Vienlaikus ir uzdots izstrādāt grozījumus karavīru atlīdzības sistēmā, paredzot skaidrus un pārskatāmus kritērijus atalgojuma noteikšanai atbilstoši profesionālajai sagatavotībai un dienestam.

Source

LETA

Tags

Aizsardzības ministrija NATO Raimonds Vējonis Zemessardze
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form