2016.gads astronomisko novērojumu ziņā Latvijā būs pieticīgāks
Foto: AP/Scanpix

Šis gads, salīdzinot ar 2015. gadu, astronomisko novērojumu ziņā Latvijā būs pieticīgāks, gaidāmos notikumus astronomijā raksturo Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).

Viens no ievērības cienīgiem notikumiem gaidāms 9. maijā, kad būs novērojama Merkura pāriešana Saules diskam jeb Merkura tranzīts. Latvijā šo parādību varēs novērot no sākuma (plkst.14.12) gandrīz līdz pašām beigām, taču viscaur Latvijā Saule rietēs neilgi pirms Merkura noiešanas no Saules diska. Tranzīta laikā būs redzams, kā Sauli šķērso neliels melns punkts, kas būs Saulei tuvākās planētas siluets. Iepriekšējo reizi Merkura tranzīts Latvijā bija novērojams 2003. gadā, bet nākamā reize, kad Merkura tranzītu varēs daļēji novērot Latvijā, būs 2019. gada 11. novembrī.

Dažādos pasaules reģionos 2016. gadā būs novērojams viens pilns Saules aptumsums, viens gredzenveida Saules aptumsums un divi pusēnas Mēness aptumsumi. Latvijā būs novērojams tikai viens pusēnas Mēness aptumsums. Tas sāksies 16. septembrī plkst.19.55 un beigsies plkst.23.54, taču pusēnas aptumsuma laikā ar grūtībām var pamanīt, ka Mēness disks kļūst nedaudz tumšāks par ierasti spožo pilnmēnesi.

2016. gadā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros janvāra sākumā, aprīļa vidū, aprīļa otrajā pusē un ap decembra vidu, bet septembra beigās un oktobra sākumā tas būs novērojams rīta stundās. Venēra būs redzama rītos janvārī un februārī, bet vakaros to varēs novērot novembrī un decembrī.

Marss līdz marta vidum būs redzams nakts otrajā pusē, marta otrajā pusē un aprīlī tas būs novērojams nakts lielāko daļu, izņemot vakara stundas, maijā un jūnijā Marss būs novērojams visu nakti, jūlijā - nakts pirmajā pusē, bet no augusta līdz pat gada beigām Marss būs redzams vakaros. Jupiters janvārī un februāra pirmajā pusē būs novērojams visu nakti, izņemot vakara stundas, februāra otrajā pusē, martā un aprīlī - visu nakti, maijā - lielāko nakts daļu, izņemot rīta stundas, jūnijā - nakts pirmajā pusē, no jūlija līdz augusta vidum - vakaros, no oktobra vidus līdz decembrim - rītos, bet decembra beigās - nakts otrajā pusē.

Saturns janvārī, februārī un marta sākumā būs novērojams rīta stundās, marta otrajā pusē un aprīlī - nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā - visu nakti, no jūlija līdz septembrim - nakts pirmajā pusē un vakaros, bet no decembra vidus - rītos.

2016. gadā interesantākā planētu vizuālā satuvošanās (konjunkcija) būs novērojama pašā gada sākumā, kad 9. janvāra rītā pirms saullēkta Venēra atradīsies 0,1 grādu uz ziemeļiem no Saturna.

2015. gads bija zīmīgs ar vairākām labi novērojamām ziemeļblāzmām. Kaut arī nākamais gads iezīmēs Saules aktivitātes cikla maksimuma nobeigumu, ir pietiekami liela varbūtība, ka arī 2016. gadā Latvijā būs novērojamas ziemeļblāzmas.

2016. gadā, kā ierasts, būs novērojamas trīs aktīvākās meteoru plūsmas - Kvadrantīdas, Perseīdas un Geminīdas. To aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī.

Source

LETA

Tags

Astronomija Marss Saules aptumsums Venera
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form