2021. gada budžeta izskatīšana - līdz otrdienas beigām izskatīti 24 no 30 likumprojektiem. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Saeimas administrācija

Otrdien, 24. novembrī, Saeima attālinātā ārkārtas sēdē otrajā un galīgajā lasījumā turpināja izskatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketi, kas ietver kopumā 30 likumprojektus. Šī ir pirmā reize, kad Saeima darbu pie budžeta veic attālināti e-Saeimas platformā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz otrdienas dienas beigām bija izskatīti 24 likumprojekti.

Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraides arhīvu no budžeta debatēm Saeimā.

Saeima turpina darbu pie 2021. gada budžeta
Rīt turpināsies debates par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.
Saeima izsludina pārtraukumu līdz 25. novembra plkst.9.00.
Šis pēc kārtas ir 25. likumprojekts no 30 budžeta paketē ietilpstošajiem likumprojektiem.
Mikrouzņēmumu nodokļa likvidācija ietekmēs 89 tūkstošus nodokļu maksātāju, uzsver deputāte Ļubova Švecova.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) grozījumus nodēvē par toksiskākajiem šī gada budžeta likumprojektu kopā.
Nākamie tiek izskatīti iepriekš plašas diskusijas raisījušie "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā". Likumprojektam iesniegti 40 priekšlikumi.
Ar 82 balsīm Saeima pieņēmusi likumprojektu “Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā”, kas paredz nostiprināt “Latvijas Vēstnesi” kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu, nodrošinot ilgtermiņā stabilu valsts budžeta finansējumu oficiālajam izdevējam tam deleģēto valsts pārvaldes funkciju efektīvai veikšanai un stratēģiskai attīstībai, tādējādi stiprinot tiesiskumu, nacionālo drošību un pilsonisko sabiedrību, kā arī veicinot komercdarbības vides attīstību un investīcijas Latvijā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Ar 56 balsīm Saeimas pieņemtie “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” paredz par 0,5% samazināt solidaritātes nodokļa likmi – no nākamā gada tā paredzēta 25% apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Turpinās debates par devīto no 11 priekšlikumiem likumprojektā.
Jāizvērtē, kādā veidā vairot budžeta ieņēmumus, nenodarot lielu kaiti nodokļu maksātājiem, uzsver deputāts Viktors Valainis.
ZZS deputāti debatē par priekšlikumu likumprojektā iekļaut punktu, ka nodokļa objekts ir fiziskās personas darījums par preces vai pakalpojuma iegādi (izņemot darījumus ar nekustāmo īpašumu un finanšu pakalpojumus), kura vērtība pārsniedz 50 000 eiro.
https://twitter.com/Jekaba11/status/1331260910778847233
Līdz šim izskatīti 22 no 30 budžeta likumprojektiem. Kā nākamie tiek skatīti “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”. Likumprojektam iesniegti 11 priekšlikumi.
Ar 59 balsīm Saeimas pieņemtie “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” paredz straujāku akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm, cigarellām, cigāriem un citiem tabakas izstrādājumiem; nodoklis lielāks būs arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķīdumiem un to sastāvdaļām. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Saeimas sēde turpinās ar debatēm par 43. priekšlikumu grozījumos likumā par akcīzes nodokli.
Līdz pārtraukumam izskatīti 42 no 46 šim likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem.
Saeimas sēdes pārtraukums līdz 17.30.
Patlaban nobalsots par 10 no 46 priekšlikumiem likumprojektā “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Turpinās debates par nodokļa likmes palielinājumu karsējamai tabakai.
https://twitter.com/Fiskalapadome/status/1331184624182169601
Jau ziņots, ka akcīzes nodokļa likmes palielināšana karsējamai tabakai iepriekš izraisīja plašas diskusijas, un Bezdūmu nozares asociācijas pārstāvji paziņoja, ka saistībā ar šo lēmumu vērsīsies Satversmes tiesā.
Latvijā karsējamās tabakas daļa patlaban ir 10% un tā turpina kāpt. Vērtējot tirgu, secināts, ka šī produkta agresīva ienākšana tirgū nodrošina to, ka ne tikai cigarešu smēķētāji pāriet uz karsējamo tabaku, bet aizvien vairāk cilvēku uzsāk smēķēšanu, pamēģinot karsējamo tabaku, sacīja Indriksone.
Budžetā lielāks pieaugums ir paredzēts ar mediķu atalgojumu saistītām un līdzīgām izmaksām, taču onkoloģijas jomai šāds pieaugums nav plānots, tādēļ tiek meklētas iespējas, kur rasts šo papildu finansējums, runājot par priekšlikumu palielināt akcīzes nodokļa likmi karsējamajai tabakai, norādīja deputāte Ilze Indriksone.
Turpinās debates par devīto no 46 priekšlikumiem grozījumos. Tiek diskutēts par nodokļa celšanu tabakai un karsējamai tabakai.
Saeima turpina skatīt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”.
https://twitter.com/Finmin/status/1331228696833789954
https://twitter.com/EM_gov_lv/status/1331224126372114432
Saeimas sēdē pārtraukums līdz 15.30.
Plānojot akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, jāskatās, kas notiek kaimiņvalstīs, atgādina deputāte Dana Reizniece Ozola (ZZS).
Kā nākamie tiek skatīti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kam iesniegti kopumā 46 priekšlikumi.
Saeima ar 82 balsīm pieņem grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas nosaka reālajai sociālekonomiskajā situācijā atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas plānots 109 eiro apmērā, un paplašina tiesības ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti, saņemt ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, un vecākiem saņemt bērna piedzimšanas pabalstu par jebkuru reģistrētu bērnu. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām – 2021. gada 1. jūlijā.
Turpinās debates par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā. Šajā likumprojektā iesniegti pieci priekšlikumi.
Ar 81 balsi Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz saskaņot vienotu tiesisko regulējumu mājokļa pabalsta nodrošināšanai, nosakot vienādu minimālo atbalstu mājokļa pabalsta aprēķināšanā visās pašvaldībās, kā arī saglabājot iespēju saņemt valsts un pašvaldības noteikto atbalstu un atvieglojumus zemu ienākumu mājsaimniecībām. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Notiek debates par iespējamo kompensāciju aprēķina mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem.
Saeima neatbalsta opozīcijas priekšlikumu, kas paredz no likuma izslēgt nosacījumu par 24 gadu vecuma slieksni.
Jau vairāk nekā pusstundu turpinās debates par pirmo no 11 priekšlikumiem grozījumos.
Grozījumi neko nerisina, ja pašvaldībai nav liekas dzīvojamās platības, turklāt dažreiz, ja tā ir pieejama, tad šī dzīvojamā platība ir tāda, kurā bez finansiāliem ieguldījumiem nav iespējams dzīvot, sacīja Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš.
Grozījumos likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” kopumā iesniegti 11 priekšlikumi.
Turpinās debates par pirmo priekšlikumu grozījumos likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”
Saeima pēc pusdienu pārtraukuma atkal sāk skatīt budžeta likumprojektus.
2019. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija gandrīz 5 miljardi eiro, kas ir par 335,4 miljoniem eiro jeb 7,6 % vairāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
https://twitter.com/KasparsGerhards/status/1331182085877411842
https://twitter.com/edgarskupcs/status/1331168779234062336
Pēc pārtraukuma Saeima turpinās darbu pie divdesmitā no trīsdesmit budžeta paketes likumprojektiem - grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Saeima dodas pusdienu pārtraukumā līdz 13.30. Darba dienas pirmajā pusē izskatīti un atbalstīti 10 likumprojekti.
Ar 87 balsīm par Saeimas pieņemtie “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” paredz paaugstināt garantētā minimālā ienākuma un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņus, nosakot, ka garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Saeima sāk vērtēt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kam iesniegti 15 priekšlikumi.
Ar 83 balsīm par Saeimas pieņemtā grozījuma likumā “Par dzīvojamo telpu īri” mērķis ir saskaņot vienotu tiesisko regulējumu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanā atbilstoši citos likumos metodoloģiskajai pieejai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, kas nodrošinātu iespēju zemu ienākumu mājsaimniecībām izmantot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā visā valsts teritorijā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Ar 84 balsīm par Saeimas pieņemtie “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” paredz paaugstināt atlīdzības par apgādnieka zaudējuma minimālo apmēru, nosakot, ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam līdz 7 gadu vecumam nedrīkst būt mazāks par 136 eiro mēnesī un bērnam no 7 gadu vecuma – par 163 eiro mēnesī. Grozījumi nosaka, ka periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim minimālos atlīdzības apmērus izmaksāt apmērā, kāds bija noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2020. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam veikt šo minimālo atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārrēķinu, un starpību izmaksāt vienlaikus ar 2021. gada maija mēneša atlīdzību. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Saeima jau atbalstījusi kopumā 16 no 30 budžeta likumprojektu paketes likumiem.
Ar 82 balsīm par Saeimas pieņemtie “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” paredz, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi plānots paaugstināt līdz 136 eiro līdzšinējo 80 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Kā arī paredz paaugstināt apgādnieka zaudējuma pensiju minimālo apmēru, nosakot to 136 eiro bērniem līdz 7 gadu vecumam un 163 eiro bērniem no 7 gadu vecuma. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
https://twitter.com/konservativie/status/1331170196543909889
Saeima sāk skatīt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kam iesniegti septiņi priekšlikumi.
Ar 86 balsīm par Saeimas pieņemtais “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” izstrādāts, lai precizētu fondētās pensijas kapitāla lielumu, kas valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā ieskaitāms valsts pensiju speciālajā budžetā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Ar 86 balsīm par Saeimas pieņemtais “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” paredz, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā izmaksājamā apbedīšanas pabalsta apmērs nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas no nākamā gada tiks paaugstināts līdz 109 eiro mēnesī. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Ar 80 balsīm par Saeimas pieņemtie “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” paredz, ka bezdarbnieka pabalsta apmērs un apbedīšanas pabalsta apmērs bezdarbnieka nāves gadījumā, nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas no nākamā gada tiks paaugstināts līdz 109 eiro mēnesī. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Saeima neatbalsta priekšlikumu pagarināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.
https://twitter.com/Progresivie/status/1331167512835330048
Ieilgst debates par Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu pagarināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņu, opozīcijas deputātiem norādot, ka pērn tas ticis samazināts ar pamatojumu, ka ekonomika aug un jāstimulē iesaistīšanās darba tirgū, taču šogad Covid-19 pandēmijas dēļ ir strauji mainījusies situācija, tāpēc ir īstais brīdis atbalstīt termiņa pagarināšanu.
https://twitter.com/Jekaba11/status/1331164291832098817
Regīna Ločmele (S) rosina atjaunot bezdarbnieka pabalsta izmaksu līdz 9 mēnešiem. Tādu priekšlikumu viņa iesniegusi likumam “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Pērn Saeima šo termiņu samazināja līdz 8 mēnešiem. Atbildīgajā komisijā tas nav atbalstīts.
Ar 72 balsīm par Saeimas pieņemtais “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” paredz definēt minimālo ienākumu sliekšņus, noteikt to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likums nosaka, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tādējādi nosakot zemāko iespējamo ienākumu slieksni, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/no-jauna-gada-latvija-minimala-alga-bus-500-eiro.d?id=52690135
No 2021. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 430 eiro līdz 500 eiro. To paredz otrdien, 24. novembrī, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu””, informē Labklājības ministrija.
Nozares organizācijas savā vēstulē pauž neapmierinātību ar sociālās politikas rezultātiem pēdējo 10 – 15 gadu laikā. Norāda uz Labklājības ministrijas ilgstošu politisku un administratīvu nespēju aizstāvēt labklājības nozares intereses ne tikai attiecībā uz sociālo pakalpojumu saņēmējiem un sniedzējiem, bet arī sociālajā apdrošināšanā, bērnu tiesību aizsardzībā un deinstitucionalizācijā. Kopīgā vēstulē 15 sociālo pakalpojumu nozares vadošās organizācijas ir noformulējušas savu viedokli un prasības: nodrošināt regulāru, demokrātisku un labas pārvaldības principos balstītu nozares organizāciju iesaisti reformu un citu labklājības nozarei svarīgu lēmumu plānošanā; nodrošināt jaunu sociālo pakalpojumu vienmērīgu attīstīšanu visā Latvijā; veidot bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu tā, lai bērns patiešām būtu centrā; nodrošināt deinstitucionalizācijas projekta ilgtspēju un reālus rezultātus ilgtermiņā; investēt sociālo pakalpojumu jomas cilvēkresursu attīstībā; nodrošināt sociālo pakalpojumu interešu aizstāvību attiecībās ar citām nozarēm.
Šonedēļ 15 vadošās sociālo pakalpojumu nozares nevalstiskās organizācijas nosūtījušas vēstuli labklājības ministrei, Labklājības ministrijas valsts sekretāram un Ministru prezidentam. 19. novembrī pie Saeimas, Labklājības ministrijas un zibakciju veidā arī citās Latvijas pašvaldībās notika sociālo darbinieku sapulces par sociālā darba profesijas nozīmīguma aktualizēšanu un neapmierinātības paušanu pret Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas “nedemokrātisko un labai pārvaldībai neatbilstošo rīcību, lēmumu pieņemšanā neiesaistot nozares organizācijas. Trijās sapulcēs Rīgā, un vairāk kā desmit zibakcijās visā Latvijā, kopumā piedalījās vairāk kā 300 dalībnieku”.
Saeima dodas pārtraukumā līdz 11.00.
Opozīcijas pārstāvji, līdzīgi kā dienu iepriekš, debatēs pārmet koalīcijai, ka tā neiesaistās debatēs.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1331147437105442817
Jūlija Stepaņenko saka, ka nevajag nemaz ST, lai saprastu netaisnību, ka ministru algas aug katru gadu, bet minimālo ienākumu slieksni pārskatīs tikai reizi trijos gados.
Evija Papule saka, ka šīs debates liek jautāt, kas Latvijā valda - Saeima vai valdība? Valdības sargāšana negatīvu ietekmē visas Saeimas prestižu, saka deputāte.
Regīna Ločmele (S) atgādina, ka minimālais patēriņa grozs Latvijā nav ticis aprēķināts kopš 2012. gada.
https://twitter.com/Finmin/status/1331141001944166405
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsver, ka ST ir lēmusi, ka likumdevējam - Saeimai - ir jālemj par ienākumu minimālo sliekšņu pārskatīšanu, tāpēc nevar paļauties tikai uz to, ko piedāvā valdība.
https://twitter.com/MartinsAbolins/status/1330804939535298560
Arī otrajā dienā debatē pagaidām tikai opozīcijas pārstāvji.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1330910702161235969
Tādu priekšlikumu - pārskatīt reizi gadā - iesnieguši vairāki opozīcijas pārstāvji.
Tomēr Dombrovskis norāda, ka valdība līdz galam nepilda ST sprieduma, jo tiesa arī lēmusi, ka minimālais pabalsts jāpārskata reizi gadā, tomēr tagad valdība rosina to darīt reizi trijos gados.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs atgādina, ka visi likumprojekti paketē, kas paredz celt sociālo pabalstu sliekšņus, ir Satversmes tiesas sprieduma dēļ. Retorisks esot jautājums, vai valdība to darītu bez šī sprieduma, saka deputāts.
Saeima ķeras pie grozījumiem likumā “Par sociālo drošību”, kam iesniegti pieci priekšlikumi.
Ar 90 balsīm par Saeimas pieņemto grozījumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā mērķis ir noteikt valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei apmēru, ņemot vērā izmaiņas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstā no 2021. gada 1. janvāra, kas nozīmē palielinājumu līdz 109 eiro. Lai nodrošinātu valsts sociālā pabalsta izmaksu jaunajā apmērā, ir nepieciešams veikt izmaiņas informācijas sistēmā, kam ir nepieciešams laiks. Līdz ar to likums paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim valsts sociālā pabalstu piešķirs un izmaksās tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim, savukārt pārrēķinu un valsts sociālā pabalsta starpības izmaksu par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim VSAA nodrošinās līdz 2021. gada 1. jūnijam. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
11.likumprojektam - grozījumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā iesniegts viens opozīcijas priekšlikums, ko Saeima neatbalsta.
Pieņemti jau 10 no 30 budžeta paketes likumprojektiem.
Ar 84 balsīm par Saeimas pieņemtie “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” paredz svaigiem Latvijas dārzeņiem, augļiem un ogām vēl trīs gadus piemērot PVN samazināto likmi 5% apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Augļu koku izaudzēšana prasa vairākus gadus un stabilitāte ir vajadzīga, priekšlikumu pamato Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Skatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ZZS frakcijas pārstāvji rosinājuši saglabāt uz beztermiņa laiku samazināto PVN augļiem, dārzeņiem un ogām. Koalīcija ir atbalstījusi šīs samazinātās likmes saglabāšanu vēl uz trim gadiem.
Paredzams, ka budžeta izskatīšana šonedēļ ilgs vairākas dienas, tomēr politiķi ir apņēmības pilni nestrādāt naktīs. Pirmdien darbs ritēja no 9 rītā līdz septiņiem vakarā.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izskatijusi-9-no-30-budzeta-likumprojektiem-turpinas-otrdien-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=52682157
Otrdien, 24. novembrī, Saeima turpina darbu pie 2021. gada budžeta likumprojektu paketes otrā un galīgā lasījuma.

Atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. novembrī izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk papildu līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljons eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta projekta anotācijā. Tādējādi plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā.

Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31 procenta apmērā; līdz šim tas bija 31,4 procenti.

Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem.

Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem, un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.

Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Budžeta komisija konceptuāli atbalstījusi iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023. gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form