39% iedzīvotāju saņem līdz 200 latiem

Nelielu atalgojumu saņēmušo cilvēku skaits kopš pērnā gada sākuma pieaudzis par 7,1%, tai skaitā iedzīvotāju ar minimāliem ienākumiem skaits – par 5%, liecina CSP dati.

No 200 līdz 300 latiem pērn gada beigās saņēma 27,6% iedzīvotāju – par 3,4% vairāk nekā pērn gada sākumā. Atalgojums no 300 līdz 500 latiem pagājušā gada pēdējā ceturksnī bijis 20,9% iedzīvotāju, un šādu algu saņemošo skaits kopš pērnā gada sākuma sarucis par 6,2%. No 500 līdz 1000 latiem savukārt saņēma 7,8% aptaujāto iedzīvotāju (-2,6%), bet vairāk par 1000 latiem – 0,5% iedzīvotāju – par pusprocentu mazāk nekā pērn gada sākumā.

2,4% aptaujāto algu neaprēķināja vai neizmaksāja, bet 1,8% savu atalgojumu neuzrādīja.

CSP dati liecina, ka pērn 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 3,5%. Gandrīz divas trešdaļas (65%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,1%, bet sieviešu – 61,5%.

Kopumā valstī bija nodarbināti 932,6 tūkstoši cilvēku jeb 52,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 4,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pārskata ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (attiecīgi 1085,6 tūkstoši cilvēku un 60,4%).

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti arī 19 tūkstoši cilvēku, kuri saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti - praktizēja darbu pašvaldībās, saņemot "100 latu stipendiju", iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā "Pasākums noteiktām personu grupām", strādāja algotus pagaidu darbus.

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu - attiecīgi 52,4% un 47,6%.

Gandrīz pusei jeb 47,6% aptaujāto iedzīvotāju būtiskākais ienākumu avots bija darba samaksa.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka pērn 4.ceturksnī Latvijā bija 229,4 tūkstoši darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 118,7 tūkstoši cilvēku jeb 9,9%, gan 2009.gada 3.ceturksni (attiecīgi 214,9 tūkst. cilvēku un 18,4%).

Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot 23,6% un 15,9%. Gandrīz trešā daļa - 69,3 tūkstoši jeb 30,2% - no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes - par 41,1 tūkstoti. Pieaug arī to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze - 2009.gada 4.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 197 tūkstoši jeb 85,9% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 107,1 tūkstoši un 90,3%.

Pērnā gada 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 624,4 tūkstoši cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 5,5%.

Vairāk nekā divas piektdaļas (44,1%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, gandrīz katrs trešais (30%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs divpadsmitais (8,6%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, bet katrs trīspadsmitais (7,9%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieci.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 44,4 tūkstoši (7,1% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2008.gada 4.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies divas reizes - par 22,7 tūkstošiem.

Apsekojumā nejaušās izlases rezultātā tika atlasīti 6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem.