'ABLV Bank' nedienas Skanstes attīstību neapdraud, mierina Krūze
Foto: Publicitātes attēli

"ABLV Bank" pēdējās nedēļas laikā piedzīvotās problēmas neapdraud Skanstes teritorijas attīstības projektu, turklāt investīcijas rajonā jau šobrīd krietni pārsniegušas sākotnējās gaidas, otrdien Rīgas domes (RD) deputātiem pastāstīja Pilsētas attīstības departamenta direktors Armands Krūze.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krūze informēja, ka Skanstes teritorijā šobrīd attīsta divus projektus – tramvaja līniju un ielu izbūvi. Kamēr tramvaja līnijas izbūve neprasa jaunu darbavietu radīšanu rajonā, ielu būvniecība ir saistīta ar vismaz 100 jaunu darbavietu radīšanai un degradēto teritoriju attīstīšanu vismaz 18 hektāru platībā.

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmās kārtas kopējais budžets ir 7,08 miljoni eiro. No tiem 1,91 miljons ir Rīgas pilsētas līdzfinansējums, bet atlikusī summa – Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļi. "Šobrīd projekti finansiāli netiek apdraudēti ne no vienas puses, jo kopējās investīcijas līdz šim jau ir sasniegušas gandrīz 250 miljonus eiro. Pēdējo divu gadu laikā radītas 1500 jaunas darbavietas, kas krietni pārsniedz 100 prasītās," pauda Krūze.

RD Pilsētas attīstības komitejas ārkārtas sēdi pirmdienas vakarā vienojās sasaukt opozīcijas partijas, jo deputātus satraukusi Skanstes apkaimes attīstība pēc "ABLV Bank" noteiktajām sankcijām. Proti, AS "ABLV Bank" ir nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "Pillar" īpašniece. Savukārt "Pillar" ir viens no Skanstes rajona attīstītājiem.

Uz ārkārtas sēdi ieradās arī organizācijas "Skanstes attīstības aģentūra", kuras biedrs ir "Pillar" un citi teritorijas attīstītāji, valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. Viņš pastāstīja, ka Skanstes teritorijā investē vairāk nekā 10 attīstītāji.

"Pillar" īpašumi aizņem ap 12% no kopējās Skanstes apkaimes. ""Pillar" ir nošķirts uzņēmums. Nav jau tā, ka "ABLV Banka" nebūtu līdzekļu vai tā būtu nolaista. Tai vienkārši ir reputācijas problēmas. Ir pāragri teikt, ka kaut kas netiks īstenots. Protams, ir bažas, ka daļa projektu varētu īstenoties lēnāk, bet secinājums, ka kaut kas apstāsies, ir stipri pāragrs," teica "Skanstes attīstības aģentūras" vadītājs.

Portāls "Delfi" jau vēstīja par Skanstes rajona attīstības scenāriju, kur līdz 2024. gadam darbavietu skaitu no 8000 plānots kāpināt līdz 37 000. Viens no "ABLV" lolotajiem objektiem ir 30 miljonu eiro vērtais Laikmetīgās mākslas muzejs. Pirmdien preses konferencē "ABLV Bank" vadība pastāstīja, ka šo projektu var nākties pārskatīt.

"Jāuzsver, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektam ir divi ziedotāji – "ABLV Bank" īpašnieki un Borisa un Ināras Teterevu fonds. Abi jau ir veikuši ziedojumus, lai muzeja projektam varētu izraudzīties arhitektu un veikt projektēšanu, kas patlaban notiek," pauda "Skanstes attīstības aģentūras" valdes priekšsēdētājs Vanags.

"Lielo kapu draugu" pārstāvi Andri Gobiņu pie vārda sēdē nelaida, jo pozīcijas deputāti nobalsoja pret šādu iespēju.

Deputāti neatbalstīja lēmumprojektu uzdot Pilsētas attīstības departamentam divu nedēļu laikā sagatavot detalizētu risku izvērtējumu par Skanstes teritorijas attīstību, kā arī izplānot turpmāko rīcību. Sēdes ziņotājs Viesturs Zeps (LA) pauda, ka "nevajag strēbt karstu", bet risku analīzē jāņem vērā pilsētas un Eiropas Savienības līdzekļu ieguldījums projektā, iespējams, mazinot izmaksas. Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) argumentēja, ka departamenta rīcībā nav informācijas par bankām, kas ļautu pilnvērtīgi analizēt situāciju.

Vēstīts, ka "ABLV" grūtības sākās 13. februārī. Šajā datumā atklātībā nāca ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ziņojums, kurā banka vainota naudas atmazgāšanā un kukuļdošanā. Lai gan banka no apvainojumiem centās atkauties, starptautiskās institūcijas tai mieru nedeva. Pēc Eiropas Centrālās bankas instrukcijas pašmāju banku uzraugs noteica "ABLV" maksājumu ierobežojumus, jo dažās dienās būtiski pasliktinājies bankas finansiālais stāvoklis. Īsā laikā no bankas izņemti 600 miljoni eiro. Savukārt birža apturēja bankas biedra statusu.

Lai stabilizētu situāciju, "ABLV" lēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Bankas rīcībā vērtspapīros ir gandrīz divi miljardi eiro, bet no Latvijas Bankas tā pretī lūgs līdz pusmiljardam eiro lielu aizdevumu. Līdz šim Latvijas Banka pret vērtspapīriem ir aizdevusi ap 100 miljoniem eiro. Būtiski, ka šī nav nodokļu maksātāju nauda, bet gan Eiropas Centrālās bankas līdzekļi, ko tā regulāri izmanto vērtspapīru iegādei. Pret ideju balstīt "ABLV" ar budžeta līdzekļiem iestājušies arī Saeimas deputāti.

Portāla "Delfi" aptaujātie eksperti vērtē, ka "ABLV" nedienas pa Latvijas tautsaimniecību un iekšzemes kopproduktu nesitīs tik spēcīgi kā finanšu krīze mūsu valstī pirms desmit gadiem. Taču notikumu ietekmē varētu mazināties banku ārvalstu klientu apjoms. Atšķirībā no "Parex" un "Latvijas Krājbankas" krīzes, eksperti uzsver, ka šoreiz runa nav par bankas likviditāti, bet gan reputāciju un darbības praksi. Latvijas finanšu vides reputācija pēdējās dienās plaši apspriesta arī ārvalstu medijos, kuros vienu pēc otra uzskaita gadījumus ar mūsu banku neglaimojošo pieredzi naudas atmazgāšanā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ABLV Bank ABLV Charitable Foundation Laikmetīgās mākslas muzejs Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form