Āboltiņa: iecere brīvības cīnītāju godināšanu pārcelt uz 17.martu varētu samazināt spriedzi  (32)

Āboltiņa sacīja, ka zina 17.marta, kad Latvijas Centrālā padome 1944.gadā sagatavoja memorandu par Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanu, vēsturisko nozīmīgumu un uzskata, ka Latvijas brīvības cīnītāju pieminēšana šajā datumā, nevis 16.martā spētu samazināt spriedzi un starptautisko rezonansi ap Latviju, kāda pēdējo gadu laikā ir radusies saistībā ar leģionāru atceres dienas norisēm. Līdz ar to šāds priekšlikums noteikti būtu apsverams.

"Es tiešām priecājos, ka viņi nāk ar šādu ierosinājumu un ir atraduši vēsturiskos aspektus, lai to mainītu. 16.marts tiek asociēts ar kaut ko citu, jo cilvēkiem, kuri vēlas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, ir pilnas tiesības to darīt, bet jautājums, vai pie varas esošie politiķi tam piešķir vienu vai otru nozīmi un opozīcija mēģina pretnostatīt," pastāstīja Saeimas priekšsēdētāja.

Viņa uzsvēra, ka lielu daļu spriedzes saistībā ar 16.marta norisēm rada tieši politiķi, kultivējot plašas interpretācijas ap Latvijas sarežģīto vēsturi, kas ir pretstatā iedzīvotāju tiesībām šajā dienā doties pie Brīvības pieminekļa. Tāpēc arī šogad 16.marta pasākumos nevajadzētu publiski iesaistīties ne deputātiem, ne ministriem, jo "jebkuram pie varas esošam politiķim būtu jādomā gan par iekšpolitiskiem, gan ārpolitiskiem jebkuras rīcības aspektiem".

"Pirmām kārtām ikvienam politiskajam spēkam, vērtējot vēstures notikumus, jebkuras savas publiskas rīcības ir jāvērtē no tā, kā tas izskatās par mūsu valsti kopumā. Mums ir ļoti svarīgi, lai mēs dažādām provokācijām, piemēram, par valodu, varētu stāvēt godam pretī," norādīja Āboltiņa.

Vienlaikus viņa teica, ka paļaujas uz tiesībsargājošajām iestādēm un to spēju nodrošināt kārtību šogad gaidāmajos pasākumos 16.martā.

Jau vēstīts, ka NA aicinās partnerus diskutēt par ierosinājumu Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu godināt nevis 16., bet 17.martā. Šāda ierosme nākusi, lai noņemtu spriedzi, ko katru gadu sabiedrībā rada 16.marts. Šogad NA biedri gan vēl atzīmēs leģionāru piemiņu tāpat kā līdz šim, 16.martā noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un dodoties uz Lestenes Brāļu kapiem, otrdien vēsta laikraksts "Diena".

Savukārt 17.marts būtu piemērots noteikšanai par atzīmējamu dienu, jo 1944.gadā šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome sagatavoja memorandu, kurā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki aicināja atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti. Šo vēsturisko iniciatīvu neizdevās īstenot.

Izmaiņas saistībā ar brīvības cīnītāju piemiņas dienu atbalsta vairākums NA valdes locekļu, taču ir izskanējis arī pretējs viedoklis.

Šogad apvienības politiķi tāpat kā līdz šim piedalīsies 16.marta pasākumos – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš dosies uz Lestenes Brāļu kapiem, bet viens no NA frakcijas līderiem Imants Parādnieks nolikšot ziedus arī pie Brīvības pieminekļa. Gājienā no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli plāno doties Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, kurš to pamato ar Saeimas deklarāciju "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā", kas ir pieņemta 1998.gada oktobrī. Tajā ir teikts, ka Latvijas valdības pienākums "ir rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs".

1998.gada jūnijā Saeima likumā par svētku un atceres dienām noteica, ka 16.marts ir Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gada martā šo normu no likuma svītroja.

Ik gadu 16.martā notiekošajam leģionāru gājienam un citiem pasākumiem tiek pievērsta pastiprināta mediju un sabiedrības uzmanība. Tāpat ik gadu 16.marta norisēm pastiprinātu uzmanību pievērš arī policija, ņemot vērā iespējamos provokāciju riskus.

Rīgas domē (RD) pašlaik ir pieteikti jau astoņi pasākumi pretrunīgi vērtētajai leģionāru piemiņas dienai 16.martā. Pasākumus pieteikuši gan "Daugavas vanagi", gan "Apvienība pret nacismu", biedrība "Autonomā darbība", "Gustava Celmiņa centrs" un Uldis Freimanis.