Vērtējot to, ka rudenī darbu sākušais 11.parlamenta sasaukums nebauda lielāku uzticību kā neilgi pirms tam atlaistā 10.Saeima, Āboltiņa teica, ka uzticības atjaunošana ir regulārs pasākumu kopums un lielā mērā atkarīgs no Saeimas spējas būt atvērtākai iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām.
"Tas nav vienas dienas darbs un nevar notikt ātri, tas ir darbs, kas veicams regulāri. Vairākas idejas no 10.Saeimas atzītas par labām un tiek turpinātas," uzsvēra Saeimas spīkere, norādot, piemēram, uz virzību pretī lielākai parlamenta atvērtībai, diskusiju par valsts attīstību, sarunu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju par ēnu ekonomikas apkarošanu, dialoga attīstīšanu ar nevalstiskajām organizācijām un citiem pasākumiem.
"Tās visas ir lietas, kas padara parlamentu cilvēkiem saprotamāku un ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums biežāk darboties kopā, jo vieni paši politiķi, protams, nevar panākt tos uzlabojumus, ko ikviens sabiedrībā sagaida," paskaidroja Āboltiņa un piebilda, ka 11.Saeimas laikā pieņemti vairāki plašai sabiedrībai nozīmīgi lēmumi, piemēram, par nulles deklarāciju ieviešanu.
"Protams, ka situācijā, kad pietiekami daudziem iedzīvotājiem ir finansiāli ļoti grūti, lai atrastu kādu vainīgo, visvieglāk ir vainot politiķus. Es gan uz šo gribētu skatīties optimistiski, un, ja darbi risināsies pozitīvi, lēnā garā būs iespējams runāt par uzticības atjaunošanu," klāstīja Āboltiņa un atzina, ka katru labo darbu iedzīvotāji pamanīs lēnāk nekā jebkuru kļūdu vai neizskaidrotu rīcību un lēmumu.
Jau vēstīts, ka pētījumu centra "SKDS" novembrī veiktā aptauja liecināja – pērn rudenī ievēlētajai Saeimai uzticas vien 12% iedzīvotāju un tas ir tikpat, cik bija pirms Saeimas atlaišanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
