Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (V) piektdien, sniedzot paskaidrojumus Satversmes tiesas (ST) procesā par tiesnešu un prokuroru atalgojumu reformu, uzteica ST priekšsēdētāja Gunāra Kūtra spējas interpretēt viņas teikto.
"Man patīk jūsu spējas interpretēt," Āboltiņa sacīja, novērtējot Kūtra sniegto viņas atbildes kopsavilkumu uz jautājumu par "nebūšanām" jeb nepilnībām pirmajā tiesnešu algu koncepcijā, ko bijis paredzēts novērst, veicot patlaban ST apstrīdēto tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformu.
No Āboltiņas teiktā izrietēja, ka tā bijusi algu plaisa starp tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kā arī kvalifikācijas jautājumi, ko bijis plānots novērst. Āboltiņa arī norādīja, ka ST priekšsēdētājs "ļoti labi zina", ka valstī tikai viens cilvēks ir kompetents šajā jautājumā un tas ir pats Kūtris, kurš, būdams valsts sekretārs, bijis klāt šīs koncepcijas izstrādē.
ST šodien Āboltiņu pieaicinātās personas statusā uzklausīja vairāk nekā stundu. Viņa runāja kā Saeimas tiesu politikas apakškomisijas vadītāja, savos paskaidrojumos ieskicējot tiesnešu algu reformas koncepcijas izstrādi un pamatprincipus, kā arī pastāstot par apakškomisijas darbu pie tā, lai novērstu ST pirmajā spriedumā konstatētās nepilnības. ST spriedumā atzina par neatbilstošu tiesnešu algu iesaldēšanu, un Āboltiņas vadītā komisija lēma, kā spriedumā norādīto īstenot. Tāpat viņa savā runā ieskicēja pašreizējās apakškomisijas darba prioritātes.
Tāpat Āboltiņa kā "dīvainu" raksturoja pašu tiesnešu reakciju pret komisijas ieinteresētību apspriest tiesu sistēmā strādājošo algas. Viņas skatījumā, šis bijis jautājums, par ko komisijā bijušas vislielākās diskusijas, taču no tiesnešiem neesot bijusi tik liela ieinteresētība, kā tas sagaidīts. Viņa sacīja, ka atalgojuma koncepcijas projekts nosūtīts visiem tiesnešiem, taču "atbalstošas reakcijas no tiesnešiem nebija". Daļa tiesnešu uz šo komisijas sūtīto e-pastu nemaz neesot atbildējuši. Tomēr vēlāk esot panākts kompromiss. Tāpat neviens no tiesnešiem un prokuroriem neesot atteicies no kompensācijas, par kuras piešķiršanu saistībā ar līdz galam neīstenoto tiesnešu algu reformu izlēmis likumdevējs.
Kūtris interesējās, kāpēc komisija nav vaicājusi prokuroru viedokli par reformu, uz ko Āboltiņa sacīja, ka viņu viedokli par atbalstu iekļaušanai vienotajā atalgojuma sistēmā izteicis ģenerālprokurors. Tāpat Kūtris norādīja, ka no tiesnešiem parlamentā saņemtas 300 atbildes un tikai vienā izteikts atbalsts reformai un interesējās par nepieciešamību prasīt viedokli, ja tas vēlāk netiek ņemts vērā, uz ko Āboltiņa sacīja, ka par visām saņemtajām atbildēm diskutēts apakškomisijā un sniegti konkrēti argumenti, kas izlasāmi sēžu stenogrammās.
Āboltiņa šodien ST tika iztaujāta arī par prēmiju un piemaksu sistēmu valsts pārvaldē, par iespēju lemt par tiesnešu atalgojuma samazināšanu. Jautājumus viņai uzdeva ST priekšsēdētājs, kā arī pieteikuma autoru - 406 tiesnešu un prokuroru - intereses šodien procesā aizstāvošais prokurors Jānis Ilsteris, kurš lūdza viņai komentēt pašas pausto viedokli, kurā viņa ST spriedumus bija novērtējusi kā "dīvainus", uz ko Āboltiņa sacīja, ka spriedumos konstatētas vairākas neskaidrības un par tām lūgts skaidrojums pašas ST speciālistiem, bez tam viņa uzsvēra, ka ST šajā procesā netiek uzklausīta kā bijusī tieslietu ministre vai spīkere, bet gan kā tiesu politikas apakškomisijas vadītāja un nav gatava jautājumiem par konkrētām spriedumos saskatītajām nepilnībām.
Tā kā Āboltiņa savā runā vairākkārt pieminēja 200 latu algas, ko saņem policisti, un arī zemās mediķu algas, bet norādīja uz nesamērīgi ilgo lietu izskatīšanu tiesās, Kūtris viņai vaicāja, vai Āboltiņa vēlētos, lai arī tiesneši saņem 200 latu algas. Šo jautājumu Āboltiņa novērtēja kā retorisku, sakot, ka viņai nekad nav bijusi šāda attieksme, tāpēc Kūtra jautājumu uzskata par "dīvainu un nesaprotamu", sakot, ka viņa gribētu, lai tiesu sistēma attīstās.
ST piektdien nolēma pēc Saeimas lūguma pieaicināt procesā un nākamajā sēdē uzklausīt Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, kā arī Valsts kancelejas pārstāvi, nekonkretizējot kuru, taču tādu, kurš pārzinātu valsts pārvaldē strādājošo amatu saimes un amatu atalgojumus.
Jau ziņots, ka ST piektdien paredzējusi uzklausīt Āboltiņu, kā arī divus lieciniekus - SIA "Fontes Vadības konsultācijas" pārstāvi Ingu Bērziņu un iepriekšējo tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu (V).
Kā ziņots, lietas izskatīšanu pēc būtības ST sāka 14.februārī, kad tā uzklausīja pieteikuma iesniedzēju - tiesnešu un prokuroru - pārstāvi, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru Jāni Neimani un apstrīdētās normas izdevēja - parlamenta - pārstāvi, Saeimas Juridiskā biroja juridisko padomnieku Jāni Plepu, kā arī vairākas lietā pieaicinātās personas.
ST šajā lietā vērtē vairākas uz tiesnešiem, zemesgrāmatu tiesnešiem un prokuroriem attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kā arī likuma "Par tiesu varu" normas, 2010.gada 16.decembrī pieņemtos grozījumus likumā "Par tiesu varu" un grozījumus Prokuratūras likumā. ST vērtēs, vai konkrētās šo likumu normas atbilst Satversmes 1., 83. un 107.pantam.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Saskaņā ar Satversmes 83.pantu tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Savukārt Satversmes 107.pants arī noteic, ka katram ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.
Apstrīdētās normas ievieš izmaiņas tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmā. Tās paredz, ka tiesneša mēnešalgas apmērs ir saistīts ar valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas apmēru. Tāpat apstrīdētās normas paredz prēmēšanas un piemaksu iespējas, kā arī ievieš vairākas izmaiņas tiesnešu un prokuroru sociālajās garantijās.
Pieteikuma autori norāda, ka apstrīdētās normas pārkāpjot varas dalīšanas principu, tiesnešu neatkarības principu un tiesiskās drošības principu. Izmaiņas likumos esot pieņemtas sasteigti, neuzklausot un neņemot vērā tiesu varas viedokli.
Pieteikumā pausts viedoklis, ka tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmēru nedrīkstot ietekmēt izpildvara. Tāpat tiesneša un prokurora darbs nedrīkstot būt prēmēšanas objekts, proti, šāda situācija būtiski ietekmējot tiesneša un prokurora neatkarības garantijas.
Viņi lūdz atzīt iepriekšminētās likumu normas par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.
Savukārt Saeima nepiekrīt pieteicēju viedoklim, kā arī norāda, ka pēc lietas ierosināšanas ir izdarījusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un likumā "Par tiesu varu", ar šiem grozījumiem normas ir izslēgtas vai būtiski labotas, izslēdzot konkrētu institūciju rīcības brīvību šo jautājumu izlemšanā.
Līdz ar to lielā mērā novērstas tās identificētās situācijas, uz kurām norādījuši konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, lūdzot atzīt šīs tiesību normas par neatbilstošām Satversmei.
Saeima lūgusi ST vērtēt iespēju izbeigt tiesvedību prasības daļā, kurā paredzēts vērtēt likuma "Par tiesu varu" 89.11 panta 9.1 daļu, kā arī daļā par vairāku Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pantu daļu un šī likuma pārejas noteikumu 8.4 punkta atbilstību Satversmei.
Saeima norāda, ka Satversmes 83.pants neaizliedz likumdevējam grozīt tiesnešu atlīdzības sistēmu un šādu reformu var veikt, ja tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums. Tāpat likumdevējs var īslaicīgi samazināt tiesnešu atalgojumu īpašos apstākļos. Saeima uzskata, ka Ministru kabinets sagatavojis un Saeima izskatījusi apstrīdētās normas, apzinoties, ka tās paredz ilgtermiņa tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu, nevis īslaicīgu risinājumu, kas veidots krīzes periodā vai krīzes ietekmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
