Četri ārvalstnieki, kuri aizvadītajā svētdienā bija kļuvuši par lieciniekiem zēna noslīkšanai Vakarbuļļu pludmalē, uzskata, ka nav pieņemama daudzu iedzīvotāju un arī atbildīgo dienestu attieksme un rīcība šādos gadījumos, šodien ziņo laikraksts "Diena".
ASV latvietes Aija Cālīte un viņas māte Māra Tupese, kā arī ASV pilsonis Kurts Sveilis ar sievu, zviedrieti Kājsu svētdienas pēcpusdienā atpūtušies Vakarbuļļu pludmalē, līdz Kurts, pastaigājoties gar krastu, pamanījis, ka divi cilvēki izvilkuši no ūdens zēnu un nesekmīgi mēģina viņu atdzīvināt. Lai gan visapkārt bijuši cilvēki, neviens vēl nebija nedz izsaucis ātro palīdzību, nedz nācis palīgā. Pagājis krietns brīdis, līdz skraidot un taujājot, pludmalē izdevies atrast divas medicīnas māsas. "Par viņu atsaucību nevar sūdzēties, bet citi, kuriem jautājām, tikai raustīja plecus un teica: "Što, što?," stāstījusi Tupese. Laikraksts norāda, ka šajā pludmales posmā nav izvietoti glābēju posteņi, kā tas ir, piemēram, Jūrmalā.

Ātrā medicīniskā palīdzība esot atbraukusi pēc kādas pusstundas, un tai ceļu aizšķērsojušas nevietā novietotas automašīnas. "Es negribētu teikt, ka šeit ir slikti, tikai šķita dīvaini, ka ātrās palīdzības dakteres, lēnām piečāpoja klāt un tad sāka darboties," atminējusies Tupese. Arī vēlāk atbraukusī reanimācijas brigāde notikuma vietā esot ieradusies "it kā tā starp citu", bet policija atbraukusi vēl pēc pusotras stundas. Mirušais bērns un viņa māte pludmalē esot pavadījuši aptuveni trīs stundas.

"Domāju, ka te kaut kas nav kārtībā ar dienestu koordināciju un cilvēku iejūtību. Zēns gulēja miris, bet turpat blakus daži sūca aliņu, citi jaunieši, ūdenī iebriduši, apskāvās. Vienubrīd apkārt saskrēja ziņkārīgie, bet, kad vajadzēja apgriezt zēnu otrādi, tad nevienu nevarēja atrast," laikrakstam stāstījusi Tupese, piebilstot, ka ārsts konstatējis zēna nāvi, bojā gājušajam acis neaizspiežot, virsū uzlicis smilšainu dvieli un devies prom, tā arī neko nepaskaidrojot. "Par cilvēku vienaldzību ASV daudz sāka runāt septiņdesmitajos gados, kad ievainota sieviete nomira kādā tumšā sānielā, tā arī nesagaidot palīdzību, jo neviens nereaģēja uz palīgā saucieniem," sacījusi Tupese.

"Tā nevarētu teikt, ka cilvēki vienmēr būtu neiejūtīgi. Bieži vien viņi vienkārši nezina, kā palīdzēt," situāciju laikrakstam komentējusi krīžu centra "Skalbes" psiholoģe Mārīte Bite. Apkārtējiem pēc līdzīgas traģēdijas varot iestāties šoks, emocionāls pārdzīvojums un neziņa, vai vispār drīkst piedāvāt palīdzību. Par mediķu iejūtību esot grūti spriest. "Labi jau būtu, ja šādos gadījumos līdzi varētu braukt speciālists, kas spētu runāt ar mirušā tuviniekiem, taču patlaban tas Latvijā nešķiet reāli. Tomēr tuviniekiem ir iespēja saņemt psihologa palīdzību vēlāk," uzsvērusi Bite.

Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics gan apšaubījis Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības neiejūtību, sakot, ka tāda lieta varbūt iedomājama lauku rajonā, ne galvaspilsētā, kur pret šiem jautājumiem izturoties nopietni. Pirmā ātrās medicīnas automašīna ieradusies septiņas minūtes pēc izsaukuma, taču nav varējusi piebraukt, tāpēc mediķi pie bērna nokļuvuši tikai pēc 15 minūtēm, tad izsaukta otra brigāde, kas ieradusies vēl pēc 15 minūtēm. Šics nav noliedzis, ka sadarbība starp dienestiem nav vēlamā līmenī, jo, piemēram, Pašvaldības policija sazinoties vienā sakaru sistēmā, bet mediķi - citā, un tas apgrūtinot darbu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit