Sociāldemokrātu deputāts, Ādamsona partijas biedrs Osvalds Zvejsalnieks ierosināja šo jautājumu vispār nevirzīt tālāk. Viņš Ādamsona gadījumu salīdzināja ar leģionāriem, kuri savulaik nēsāja SS formu un dokumentus, bet viņus tomēr esot atzinuši par nepiederīgiem SS.
Pēc Zvejsalnieka vārdiem, Ādamsons arī stāvējis uz Japānas - Krievijas robežas, ķēris kontrabandistus un maluzvejniekus un tādēļ viņa darbība nav uzskatāma par darbošanos VDK.
"Latvijas Ceļa" deputāts Lindars Muciņš savukārt uzsvēra, ka komisija šo jautājumu varēs izlemt tikai pēc pilnīgas informācijas saņemšanas, tādēļ arī vajadzīga pilna Ādamsona pārbaudes lieta.
"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Imants Kalniņš savukārt uzsvēra, ka komisija pagaidām šo jautājumu nevar izskatīt pēc būtības, jo tiesas spriedums nepasaka, vai Ādamsons ir vai nav pārkāpis vēlēšanu likumu.
Komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece vienīgā pauda viedokli, ka tiesas spriedumā ir konstatēts sadarbības fakts ar VDK. Tomēr arī viņa neierosināja iesniegt parlamentam lēmumprojektu par Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva.
BNS jau ziņoja, ka Zemgales priekšpilsētas tiesa spriedumā atzina, ka Ādamsons bijis PSRS VDK Robežapsardzības spēku štata darbinieks. Prokuratūra uzskatīja, ka spriedums pierāda Ādamsona sadarbību ar VDK, bet Ādamsons un viņa advokāts norādīja, ka spriedums neatbilst prokurora uzdotajam jautājumam, vai Ādamsons bijis VDK darbinieks vai nav, jo dienestu Robežapsardzības spēkos viņš nekad nav slēpis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
