Viņš norādīja, ka juridiskais ietvars šim procesam ir Dublinas konvencija, kura paredz: katrā gadījumā, kad kāds klauvē pie savas kaimiņvalsts vai sev tuvākās demokrātiskās valsts durvīm, cilvēcīgs pienākums ir iepazīties ar šī potenciālā bēgļa stāstu, novērtēt vai tur ir politiska bēgļa motīvi, vai šim cilvēkam ir tāds apdraudējums, ka savā valstī viņš nevar palikt, un, izpildoties konkrētiem kritērijiem, piešķirt īslaicīgu bēgļa statusu.
"Bēgļu tiesiskais regulējums ir radīts kā īslaicīgs patvērums un glābiņš tiem cilvēkiem, kuru valstī valda vispārēja vardarbība vai politiski nemieri, ar domu, ka viņi varēs atgriezties. Līdz ar to mēs viņiem arī neprasām integrēties un neizvirzām citas prasības, kuras ir pilsonības kandidātiem," sacīja Liepa.
Tāpat viņš pauda, ka Eiropas bēgļu krīze ir "apzināti un mērķtiecīgi stimulēta".
"Turklāt to stimulē ne tikai apstākļu sakritība, bet arī tie spēki, kuri ir izraisījuši masveidīgu bēgļu došanos cauri Turcijai, pāri Vidusjūrai uz Eiropu. Skaidrs, ka tā nav problēma, ar kuru saskaras tikai Vidusjūras piekrastes valstis. Tā ir mērķtiecīga kustība, kura tiek stimulēta attīstītās Eiropas virzienā, lai destabilizētu situāciju Eiropā. Tādēļ tā viennozīmīgi nav kādas individuālas valsts problēma, tā ir visas Eiropas problēma," tā Liepa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
