Jau vēstīts, ka ar Vācijas atbalstu paredzēts īstenot projektu, kura ietvaros pašvaldībām, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām un dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāta iespēja saņemt kredītu ar samazinātu procentu likmi daudzdzīvokļu māju renovācijas projektu finansēšanai.
Pēc Feifera domām, projekta realizācija varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā oktobrī.
Lai saņemtu kredītu, jābūt vismaz 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišanai ņemt kredītu mājas siltināšanai. Kredīti netiks izsniegti atsevišķu dzīvokļu siltināšanai. Projekts paredz, ka par kredīta līdzekļiem var veikt ēkas sienu, pārsegu siltināšanu, siltummezglu un tīklu modernizāciju u.c.
Ja mājā līdz šim nav veikti nekādi tās siltināšanas pasākumi, vienam dzīvoklim būs nepieciešami apmēram 6500 eiro (apmēram 4199 lati), lēsa Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa.
Kredīti, ko projekta ietvaros izsniegs Hipotēku un zemes banka, paredzēti daudzdzīvokļu māju kompleksas renovācijas finansēšanai, kas veicama šajā un nākamajā gadā. Kredīti tiks piešķirti pēc tipveida projekta būvētām daudzdzīvokļu mājām, tos būs iespējams saņemt latos un eiro līdz pat 20 gadiem.
Pateicoties piešķirtajai kredīta procentu likmes subsīdijai, kredīta procentu likme pirmajos desmit kredīta atmaksāšanas gados tiks būtiski samazināta. Vācijas puse ir paredzējusi dāvinājumus aptuveni 2 miljonu eiro (apmēram 1,3 miljoni latu) apmērā kredītprocentu subsīdijām un daļējai izmaksu segšanai pirmajiem projektiem.
Paredzēts, ka kredītprocentu likme pirmajā gadā būs 2,5%, ja pašvaldība kredīta saņemšanai sniegs garantijas, bet ar katru nākamo gadu tā pieaugs un desmitajā gadā sasniegs 5,28%. Ja kredīts tiks nodrošināts ar nekustamo īpašumu, kredītlikme pirmajā gadā būs 2,75%, bet desmitajā gadā - 5,63%, savukārt, ja kredīts tiks izsniegts bez ķīlas nodrošinājuma, tad kredītprocentu likme pirmajā gadā būs 3,75%, bet desmitajā - 6,63%, sacīja Feifers.
Sākot no 11. gada, kredītlikme tiks piemērota pēc tā brīža procenta likmes, norādīja bankas prezidents. Pirmo divu siltināto māju dzīvokļu īpašnieki katrs saņems subsīdijas 1000 eiro (apmēram 646 lati) apmērā.
Kā preses konferencē uzsvēra Vides ministrs Raimonds Vējonis, ja mājai ir slikta siltumizolācija, rodas lieli siltuma zudumi un ēkas apkurināšanai tādējādi tiek izmantots vairāk resursu, palielinot ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā. Apkurinot nesiltinātu dzīvokli, gada laikā atmosfērā nonāk apmēram trīs tonnas ogļskābās gāzes izmešu.
Realizējot projektu, izmešu daudzums varētu samazināties par 50% - 55%.
Plānots, ka, realizējot dzīvokļu siltināšanas projektu, gada laikā ogļskābās gāzes izmeši tiktu samazināti par apmēram 1000 tonnām, sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka projekta realizācijai Vācijas puse piešķīrusi kredītresursus 5 miljonus eiro (apmēram 3,2 miljoni latu) apjomā, no kuriem 3,5 miljoni eiro (apmēram 2,27 miljoni latu) paredzēti sanācijas pasākumu finansēšanai 2003.gadā un 1,5 miljoni eiro (apmēram 0,97 miljoni latu) sanācijas projektu finansēšanai nākamajā gadā.
Plānots, ka projekta ietvaros tiks izsniegti aizdevumi aptuveni 11 māju sanācijai. Lai nodrošinātu visiem pretendentiem vienādas iespējas iesaistīties projektā, pretendentu atlasei tiek rīkots konkurss.
Projektu kopīgi realizē Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālā ministrija, Vācijas attīstības banka "Kreditanstalt für Wiederaufbau", Latvijas Vides ministrija, Vides investīciju fonds un "Latvijas Hipotēku un zemes banka".
Pieteikumi konkursam līdz 15.augustam jāadresē "Hipotēku un zemes bankai". Detalizēta informācija par projektu un pieteikuma anketa meklējama VM, Vides investīciju fonda un "Hipotēku bankas" interneta mājas lapās - "www.vidm.gov.lv", "www.lvif.gov.lv", "www.hipo.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
