Aicina EK mazināt negodīgo lielveikalu ķēžu ietekmi uz piegādātājiem  (8)

Statistikas dati liecina, ka lielāko tirgus daļu pārvalda lielveikalu ķēdes, un EESK uzskata, ka šis oligopola stāvoklis tajā iesaistītajiem uzņēmumiem nodrošina ārkārtīgi lielu ietekmi uz piegādātājiem un līdz ar to tie var noteikt piegādātājiem nesamērīgus tirdzniecības noteikumus, informēja EESK pārstāvis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze.

"EESK prasa, lai arī Eiropas Komisija atzītu, ka starp lielveikalu ķēdēm un pārtikas preču piegādātājiem nepastāv līgumslēgšanas brīvība. To apliecina fakts, ka lielveikalu ķēdes pārtikas preču piegādātājiem uzspiež negodīgu un konkurences noteikumiem neatbilstošu praksi. Šī negodīgā prakse kaitē ne tikai piegādātājiem, bet arī patērētājiem," skaidroja Krauze.

EESK ir konstatējusi, ka lielveikalu tīklu uzņēmumi ES valstīs veido oligopolu. Statistikas dati liecina, ka lielāko tirgus daļu visur pārvalda neliels mazumtirgotāju skaits, kas cenu un peļņas daļu veido ļoti nepārredzami. Tā kā tirdzniecības ķēdes pieprasa atmaksāt izdevumus par dažādiem pakalpojumiem, piegādātājiem izmaksātā summa par pirkumu neatspoguļo viņu reālos, ar piegādātajiem produktiem saistītos ienākumus.

EESK ir konstatējusi, ka tirgus nedarbojas un stāvoklis turpina pasliktināties, jo sistēma nav pietiekami regulēta. "Piegādātāji pieņem šo, viņiem ļoti neizdevīgo sistēmu, tāpēc, ka viņiem nav izvēles. Ar ētikas kodeksu palīdzību šīs tirdzniecības attiecības nebūs iespējams līdzsvarot. Šāda negodīga prakse ir jāaizliedz ar likumu. EESK prasa, lai Eiropas Komisija sāktu risināt oligopolu jautājumu, izpētītu to reālo īpatsvaru un ietekmi un noteiktu, cik lielā mērā tā ir salīdzināma ar monopolu ietekmi, un tad attiecīgi mainītu konkurences regulējuma principus," informēja Krauze.

ES pārtikas un dzērienu rūpniecības konfederācijas un Eiropas Zīmolu asociācijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 84% Eiropas lielveikalu tīklu piegādātāju 2009.gadā ir cietuši no līguma noteikumu neievērošanas. 77% no viņiem ir saņēmuši draudus par svītrošanu no datu bāzes, ja viņi nepiekritīs nepamatotajām lielveikalu prasībām. 63% no viņiem ir saskārušies ar to, ka rēķinā noteiktā cena tiek samazināta, lai gan tam nav bijis pamatota komerciāla iemesla. 60% ir nācies veikt neparedzētus maksājumus, par to neko pretī nesaņemot.