Latvijas Universitātes tiesību zinātņu doktors, zvērināts advokāts Aivars Lošmanis, zvērināta advokāte Elizabete Bruksle un LU doktorands Jānis Meija pauž viedokli, ka Civillikumu nepieciešams grozīt, jo šā brīža Latvijas likumdošana pieļauj iespēju, ka ārlaulībā dzimuša bērna māte vienpersoniski var pieņemt lēmumu, kurš vīrietis tiks ierakstīts dzimtsarakstu nodaļā, vienojoties ar to jebkādu motīvu vadīta. Ja šāda nepatiesa, taču brīvprātīga paternitāte ir veikta, tad saskaņā ar Latvijas likumdošanu, bērna bioloģiskais tēvs šo faktu nav tiesīgs apstrīdēt pat tiesā un bērna tēvam tiek liegtas jebkādas tiesības uz savu bērnu.
"Eiropas Konvencija skaidri ir definējusi to bērnu tiesisko statusu un tiesības, kuri nav dzimuši laulībā, paredzot, ka bērnu bioloģiskajiem tēviem ir tiesības apstrīdēt labprātīgu paternitātes noteikšanu. Arī tad, ja Latvijas likumdošanā teikts citādi, starptautiskajiem aktiem ir augstāks juridiskais spēks," pauž Lošmanis.
Arī Meija norāda, ka "Latvijas normatīvie akti neaizsargā bioloģiskā tēva tiesības uz ārlaulībā dzimušu bērnu, lai gan tas ir pretrunā ar Satversmi. Subjektu skaits, kas var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, formāli ir ierobežots bērna interesēs, tomēr būtiskākas ir bērna tiesības zināt savu īsto – bioloģisko tēvu, kā arī tēva tiesības uz bērnu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
