Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs, Rīgas pašvaldības pārstāvis Latvijas Daugavas savienībā Dainis Īvāns (LSDSP) nosūtījis vēstuli Lielrīgas Reģionālajai vides pārvaldei un Vides ministrijai ar aicinājumu mainīt likumdošanu, lai pieprasītu kompensāciju no AS "Latvenergo" par vides degradāciju Daugavas krastā.
Deputāts pastāstīja, ka saņēmis energokompānijas atbildes vēstuli, kurā skaidrots, ka uzņēmums būtu ar mieru ieguldīt līdzekļus savas darbības dēļ cietušā Daugavas krasta uzturēšanā un atjaunošanā, tomēr likumdošanā tas aizliegts.

Likumos teikts, ka AS "Latvenergo" kā Latvijas energoapgādes monopola uzņēmumam valsts neliek kompensēt Daugavas hidroelektrostaciju (HES) apakšējā bjefa upes krastu degradāciju.

Vides ministrijai un Lielrīgas Reģionālajai vides pārvaldei atbilde jāsniedz līdz nākamajai nedēļai.

Jau ziņots, ka 3.jūlijā Rīgas domes Vides komiteja nolēma gatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai sadarbībā ar Latvijas Daugavas savienību sāktu tiesvedību pret AS "Latvenergo", kuras HES ne tikai Rīgas teritorijā pie Dārziņu mikrorajona, bet arī visā tās garumā degradē krastu.

Plānots, ka jautājums tiks skatīts Latvijas Daugavas savienības sēdē 9.septembrī, kur Rīgas pašvaldību pārstāvēs Īvāns.

Latvijas Daugavas savienībā apvienojušās 35 pašvaldības, kas atrodas upes krastā. Tās visas esot gatavas sākt tiesvedību, jo "Latvenergo" degradē krastu visā upes garumā.

Patlaban Rīgas teritorijā 100 metru garā joslā Daugavas krastā - netālu no Dārziņu mikrorajona - Rīgas HES radītā izskalojuma dēļ esot apdraudēta liepu audze, kā arī tuvējo māju iedzīvotāju teritorija, iepriekš sacīja deputāts.

""Latvenergo" savā biznesā bez maksas izmanto Daugavas ūdeni, kurš pieder visiem iedzīvotājiem, tomēr neiegulda krasta sakārtošanā, kas brūk uzņēmuma darbības rezultātā," uzskata Vides komitejas priekšsēdētājs.

Iepriekš "Latvenergo" noraidīja Īvāna pārmetumus par energokompānijas darbības negatīvo ietekmi uz Daugavu. Pēc energokompānijas domām, pašvaldības pārstāvja pārmetumi ir "negaidīti un nepamatoti".

"Latvenergo" uzsvēra, ka katru gadu maksā kompensācijas Valsts zivsaimniecības pārvaldei (VZP) par zivju dabisko krājumu zaudējumiem, kā arī SIA "Vides projekti" par ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanu un inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju. No 2002. līdz 2005.gadam VZP no "Latvenergo" saņēmusi 1,2 miljonus latu, bet "Vides projekti" - 2,7 miljonus latu.

Ja kādam liekas, ka tiek piešķirts pārāk maz līdzekļu, jāvēršas pie likumdevējiem, jo tikai viņi var noteikt piešķirto līdzekļu apjomu un sadali, uzsvēra energokompānijas pārstāvis.

Katru vasaru "Latvenergo" veic plānoto remontu savās HES un negaidīti ūdens līmenis netiek pazemināts. "Latvenergo" pirms tam saskaņo savus plānus ar reģionālajām vides pārvaldēm, un tikai tad, ja tās devušas savu piekrišanu, ūdens līmenis tiek pazemināts. Katrā HES ūdenskrātuvē ir noteikts atļautais ūdens svārstību līmenis, kas ir vidēji divi metri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!