Sagaidot Jauno gadu tuvu cilvēku lokā, neiztrūkstošs elements ir svētku uguņošana. Taču jāatceras, ka salūts suņus var izbiedēt un suņu saimniekam svētki var beigties ar mīluļa zaudējumu, brīdina Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome.
Katru gadu Ziemassvētku un Jaungada svinības daudziem dzīvniekiem (galvenokārt suņiem) beidzas, klīstot pa ielām vai, labākajā gadījumā, dzīvnieku patversmēs. Uguņošanas trokšņi, sajūsmas spiedzieni – tas viss dzīvniekam ir stresa, baiļu un izmisuma avots. Dzīvnieku uztveres sistēmas ir savādākas kā cilvēkiem, tāpēc raķešu un petaržu radītais troksnis dzīvniekam asociējas ar apdraudējumu, no kura jābēg un jāslēpjas. Izmisumā dzīvnieks metas bēgt neapzinātā virzienā, bet, atguvies no izbīļa, dzīvnieks attopas viens pats, bez saimnieka, nezināmā vietā, informē speciālisti.

Pēc svētku dienās daļu noklīdušo dzīvnieku līdzjūtīgi cilvēki nogādā patversmēs, kur tos, iespējams, atradīs iepriekšējie saimnieki. Citi tā arī paliek klīstot pa ielām, pārvēršas par klaidoņiem.

Lai tā nenotiktu, padome aicina saudzēt savus četrkājainos draugus, nepakļaut tos liekam stresam un ciešanām. Pēc iespējas vajadzētu izvairīties ņemt dzīvniekus uz pasākumiem, ja zināt, ka tajos būs uguņošana, tā vietā labāk atstājiet dzīvniekus mājās un nodrošiniet tiem drošu patvērumu.

Ja tomēr atrodaties ar dzīvnieku kopā uz ielas uguņošanas laikā, neaizmirstiet par drošības pasākumiem – pavada, reģistrācijas žetons (vai kāds cits dzīvnieka apzīmēšanas veids), dzīvniekam piestiprināta informācija ar kontakttālruni, kas atvieglos un paātrinās jūsu atkalredzēšanos gadījumā, ja uguņošanas laikā dzīvnieks aizbēgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit