Katrs, kurš ir pieredzējis vardarbību, var dalīties ar savu pieredzes stāstu vietnē "vardarbibasarhivs.lv". Iesniegtie stāsti tiks saglabāti publiski nepieejamā kolekcijā, kas veidota ar mērķi dokumentēt vardarbības vēsturi Latvijā, portālu "Delfi" informēja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.
Ideja arhīva izveidei radusies sabiedrisko mediju organizētā maratona Dod pieci! laikā, kurā cilvēki saziedoja ne tikai 402 065 eiro "ātrās palīdzības" fondam ziedot.lv paspārnē, bet pirmo reizi tik lielā skaitā rakstīja un zvanīja uz Latvijas Radio 5 studiju, atklāti stāstot par notikušo un tā sekām.
"Maratona rīkotāju čatā viena no brīvprātīgajām vaicāja, ko darīt ar vēstuli, kuru no Madonas puses bija atsūtījusi kundze gados, pastāstot, kā bērnībā piedzīvotā seksuālā vardarbība ietekmēja visu viņas tālāko dzīvi. Nelikās pareizi to glabāt pie žurnālistiem. Negribējās arī laist nebūtībā visas pieredzes, kas izskanēja tiešajā ēterā, ņemot vērā, cik grūti mums iepriekšējos gados nācās cilvēkus pierunāt runāt par piedzīvoto kauna dēļ, ka ar viņiem tā noticis," saka Jemberga.
Tāpēc Re:Baltica uzrunājusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniekus, kuri veido Autobiogrāfiju krājumu, kas jau tagad glabā dažāda veida autobiogrāfiskos materiālus – dienasgrāmatas, atmiņas, dzīvesstāstus, vēstules.
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone par šo iniciatīvu stāsta: "Autobiogrāfiju krājumā, kas darbojas vien dažus gadus, šobrīd glabājas ap diviem simtiem rakstītu autobiogrāfisku kolekciju, tostarp pandēmijas laika dienasgrāmatas. Vardarbības tēma dienasgrāmatās un atmiņu stāstos par dzīvi nav nekas neparasts. Tā aizvien ir klātesoša – vai nu pašu rakstītāju pieredzēta vai novērota. "Vardarbības arhīvs" tiek veidota kā viena no kolekcijām Autobiogrāfiju krājumā un tā mērķis ir caur cietušo stāstiem dokumentēt un saglabāt informāciju par vardarbības vēsturi Latvijā. Vardarbības arhīvs sāk darboties ar 11. janvāri, un šim projektam nav beigu termiņa. Stāstus var iesniegt ikviens un jebkurā laikā," viņa turpina.
"Vardarbības arhīvs" tiek veidots kā publiski nepieejama kolekcija. Tā izmantošana paredzēta vienīgi pētnieciskiem vai par vardarbību reflektējošas mākslinieciskās jaunrades mērķiem. Stāstus var rakstīt anonīmi, norādot tikai dzimšanas gadu, dzimumu un laika periodu, kad noticis nodarījums, kā arī, ja iespējams, atzīmēt ar to saistīto vietu. Publiski būs pieejama apkopojoša informācija par iesniegtajiem stāstiem un vardarbības stāstu karte. Katru pieteikumu par arhīvā iesniegto stāstu izmantošanu individuāli izvērtēs Autobiogrāfiju krājuma veidotāji. Stāstus var iesniegt arī anonīmi, bet pie arhīva veidotājiem nevajag meklēt palīdzību situāciju risināšanā: tam jāvēršas vai nu tiesībsargājošās iestādēs, vai nevalstiskajās organizācijās, kas ar šiem jautājumiem strādā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
