Jebkura cilvēku iejaukšanās dabā noritošajos procesos nereti rada negatīvas sekas, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus ziemā labāk nesākt barot gulbjus, ļaujot tiem dzīvot patstāvīgi.

Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Rīta Jakovļeva, gulbji ļoti ātri pierod pie cilvēka dotās barības, līdz ar to pastāv risks, ka viņi var kļūt atkarīgi no šāda veida barības iegūšanas.

Ja gulbji tomēr sākti piebarot, tas ir jāturpina darīt visu ziemu, jo to piebarošanas pārtraukšana vai retāka to piebarošana var novest putnus līdz bojāejai. Neregulāra barības piedāvāšana putniem nepietiekamā daudzumā vienīgi palielina viņu koncentrēšanos piebarošanas vietās, un, iestājoties bargākam salam, šie ūdensputni, nesākot meklēt neaizsalstošas ūdenstilpnes, var iesalt ledū un aiziet bojā. Savukārt dabiskos apstākļos ziemojošie ūdensputni izvietojas visur, kur pieejams neaizsalstošs ūdens, un pārtiek tikai no viņiem pieejamās dabiskās barības.

Latvijā ir samērā silta ziema, tāpēc daudzi gulbji izvēlas pārziemot uz vietas, neaizlidojot projām. Pie mums galvenokārt paliek ziemot paugurknābja gulbji, nelielā skaitā ziemeļu gulbji un tikai retos gadījumos mazie gulbji. Kopumā lielākā daļa gulbju var sekmīgi pārziemot, taču nevar noliegt, ka ziemas aukstie mēneši daudziem gulbjiem, it īpaši jaunajiem, ir visgrūtākie, ne visi spējīgi izdzīvot līdz otrajai dzīves vasarai, taču tas ir dabisks process jeb tā saucamais dabiskais atbirums.

Pirms piebarot šos skaistos un graciozos ūdensputnus, kā arī sākt raizēties par putnu iespējamo iesalšanu ledū, Dabas aizsardzības pārvalde aicina atcerēties par to, ka ikviena dzīva radība, arī gulbji, ir pielāgojušies dabiskajiem apstākļiem un lieliski spēj pastāvēt dabiskā vidē.

Pārvaldē skaidro, ka nesen Ķemeru nacionālā parka teritorijā esošā Kaņiera ezerā tika novērots gadījums, kad vairāk nekā 20 gulbji atradās uz ledus, nemeklējot neaizsalušas ūdens tilpnes. Iespējams, šāda situācija izveidojusies, jo gulbji ir tikuši piebaroti un līdz ar to neatlaidīgi koncentrējas attiecīgajā piebarošanas vietā. Reaģējot uz radušos ārkārtas situāciju, kas bija diezgan kritiska, jo attiecīgajā gadījumā gulbjiem draudēja bojāeja, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas darbinieki 24.decembrī Kaņiera ezerā noķēra 21 gulbi un pārvietoja uz turpat netālu esošo atklāto ūdeni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!