EPA-AFI

Zemkopības ministrs Atis Slakteris aicinās satikties Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministrus un pārrunāt Eiropas Komisijas (EK) trešdien publiskoto nostāju par lauksaimniecības maksājumiem, lai, iespējams, veidotu kopīgu Baltijas valstu nostāju lauksaimniecības sarunu sadaļā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par to žurnālistus informēja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Slakteris pauda viedokli, ka EK skaidrojumi un argumentācija par mazāka atbalsta sniegšanu jauno ES dalībvalstu zemniekiem ir nepamatoti.

Viņš norādīja, ka EK nav atbildējusi uz jautājumu, kā vienā kopējā tirgū godīgas konkurences apstākļos lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs varēs strādāt, saņemot par 75% mazāku atbalstu nekā viņu kolēģi vecajās dalībvalstīs. Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valdība kategoriski aizstāvēs Latvijas zemnieku intereses un lems par turpmāko stratēģiju sarunās ar EK, jo sarunas vēl tikai sāksies.

ZM parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks norādīja, ka Latvijai viennozīmīgi nav pieņemama EK pozīcija, kas radīs dažādus tirgus nosacījumus un nevienādu konkurenci ES, dalot valstis jaunajās un vecajās.

Skatoties no EK viedokļa, tās lēmums acīmredzot ir ne tikai spiediens uz kandidātvalstīm, bet ilgtermiņā ar uz dalībvalstu zemniekiem, jo tas var būt brīdinājums maksājumu samazināšanai lauksaimniecībā vispār, pauda Sprindžuks.

Savukārt Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris žurnālistiem norādīja, ka kandidātvalstīm lauksaimniecības sadaļā nebūs lielu iespēju panākt no citām kandidātvalstīm atšķirīgus noteikumus. Tomēr viņš pozitīvi vērtē zemkopības ministra iniciatīvu tikties ar Baltijas valstu kolēģiem, jo šoreiz būtu lietderīgi visām Baltijas valstīm veidot kopīgu nostāju. Pašlaik Latvija lauksaimniecības sadaļā ir sākusi tikai tehniskās konsultācijas, bet sarunas varētu sākties vasarā.

Jau vēstīts, ka EK trešdien ierosināja jauno ES dalībvalstu lauksaimniekus finansiālās palīdzības saņemšanā iesaistīt pakāpeniski, nosakot desmit gadu pārejas periodu, kurā sākotnēji jauno dalībvalstu zemniekiem piešķirs subsīdijas tikai 25 procentu apjomā no tā, ko saņem zemnieki pašreizējās dalībvalstīs. Līdz 2006.gadam šis apjoms palielinātos līdz 35 procentiem jeb 1,42 miljardiem eiro (nepilniem 790 miljoniem latu).

Tagad ierosinājumi jāizskata visām 15 ES dalībvalstīm un teorētiski to var uzlabot. Taču, ņemot vērā prezidenta vēlēšanu tuvošanos Francijā, kam ir ļoti liela ietekme ES lauksaimniecības politikas jomā, tuvākajā laikā panākt kompromisu būs ļoti sarežģīti.

Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Malta un Kipra cer iestāties ES 2004.gadā, bet Rumānija un Bulgārija savienībai varētu pievienoties vēlāk. Šobrīd Latvija slēgusi 23 no 31 sarunu sadaļas un cer pabeigt sarunas līdz šā gada beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form