Aizsaulē devies ķirurgs Viktors Kalnbērzs
Foto: LETA

Mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, ķirurgs un politiķis Viktors Kalnbērzs, vēsta LTV.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aģentūras LETA arhīvs vēsta, ka Kalnbērzs dzimis 1928. gadā.

Kalnbērzs pasaules slavu iemantoja, veicot pirmo dzimumu maiņas operāciju Padomju Savienībā.

Pēc ķirurga karjeras Kalnbērzs aktīvi darbojās politikā, kandidējot un tiekot ievēlēts 6. Saiemā, kā arī Rīgas domē.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mājaslapā norādīts, ka Kalnbērzs saņēmis nozīmīgus apbalvojumus, tostarp, Triju Zvaigžņu ordeni, Paula Stradiņa balvu un Gada balvu medicīnā par mūža ieguldījumu.

Kalnbērzs ir beidzis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti (1945. -1951.). No 1951. līdz 1955. gadam viņš bija Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskais līdzstrādnieks, no 1955. līdz 1959. gadam – Rīgas Medicīnas institūta (RMI) (pašlaik –RSU) Hospitālās ķirurģijas, pēc tam Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras asistents.

1958. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. No 1959. līdz 1994. gadam Kalnbērzs bija Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta direktors, bet no 1960. līdz 1994. gadam – RMI Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras vadītājs. 1968. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju, 1969. gadā viņu ievēlēja par RMI profesoru un PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. 1970. gadā Kalnbērzs pirmais PSRS veica dzimuma maiņas operāciju.

Kalnbērzs ir veicis plašus pētījumus par kaulu fiksāciju ar metāla stieņiem kaulu lūzuma gadījumos, kā arī par osteosintēzi ar metāla plāksnēm un stieņiem garo stobrkaulu lūzumu gadījumos. Izstrādājis kompresijas un distrakcijas ārējās fiksācijas aparātu lūzumu un ortopēdisku saslimšanu ārstēšanai ar vairākām šīs metodes modifikācijām.

Kalnbērzs ir saņēmis dažādus Latvijas PSR un PSRS apbalvojumus par ieguldījumu medicīnā, ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000), Paula Stradiņa balvu (2001) un Gada balvu medicīnā par mūža ieguldījumu (2015).

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form