Akadēmiķis Kalviņš alojas? Vai pēc antivielu līmeņa var noteikt, kad laiks balstvakcīnai?

Gada nogalē Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš paziņoja, ka valdība kļūdījusies, nosakot standarta sešu mēnešu termiņu, līdz nepieciešama balstvakcīna. Zinātniskā pieeja – orientēties uz katra cilvēka antivielu līmeni un noteikt individuālu termiņu. Ar lūgumu paskaidrot skarbo kritiku "Delfi Plus" vērsās pie Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājas, ārstes infektoloģes Daces Zavadskas, kas skaidro, kas no akadēmiķa teiktā ir aplami.

Vēl pērnruden Latvijas Zinātņu akadēmija vērsās pie valdības ar aicinājumu steidzami ļaut revakcinēties visiem, kas to vēlas, uz ko nebija nekādas reakcijas, vien atruna: "Nē, nē, neviens neiesaka." Šī ir Zinātņu akadēmijas prezidenta, ilggadējā Organiskās sintēzes institūta vadošā pētnieka un "mildronāta tēva" Ivara Kalviņa versija. Viņa specializācija ir ķīmija.

Profesors uzskata, ka vaina jāuzņemas valdībai, kas, ieviešot termiņus, nevadījās pēc zinātniskās pieejas: galu galā saslimuši daudzi no tiem, kas bija pārliecināti, ka ir "zaļajā zonā", jo viņus sargā divas (vai "Janssen" gadījumā viena) vakcīnas devas. Kalviņš ir pārliecināts, ka vakcinācijas derīguma periodu vajadzētu noteikt individuāli, balstoties uz antivielu līmeni organismā, jo, izstrādājot vakcīnas, farmācijas uzņēmumiem bija uzdoti visnotaļ konkrēti parametri, ko vajadzēja sasniegt, lai varētu reģistrēt preparātu.

Jautājums, kādam antivielu līmenim jāparādās laboratorisko analīžu rezultātos, lai cilvēks varētu justies pasargāts, uzmanības centrā ir, jau kopš parādījās koronavīruss. Pieredze, kas gūta no vakcinācijas pret citām slimībām, piemēram, encefalīta, ir pierādījusi, ka daudzos gadījumos eksistē šāds "nepieciešamais un pietiekamais" līmenis – kamēr tas nav sasniegts, "būsteri" var atlikt gadiem ilgi.