ĀM atzinīgi vērtē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP) šonedēļ apstiprinātos secinājumus, kas pauž atbalstu šāda veida politikai. ES atzīst, ka Kubā nepastāv vēlēta demokrātija, un tur atrodas politiskie ieslodzītie. Tomēr ES politika ir vērsta uz nākotni un politisku pārmaiņu veicināšanu Kubā.
Īstenojot ES kopīgo politiku ar Latīņamerikas un Karību valstīm, Ārlietu ministrijas pārstāvji ir piedalījušies starptautiskās konferencēs par Kubas demokrātijas jautājumiem, kuras ir notikušas Vašingtonā, Tallinā, Stokholmā, Berlīnē un Briselē.
Latvijas valsti Kuba atzina 1921.gada 10.septembrī, bet pēc neatkarības atjaunošanas - 1991.gada 9.decembrī. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kubu tika nodibinātas 1991.gada 20.decembrī. Latvijai nav diplomātiskās pārstāvniecības Kubā.
Jau vēstīts, ka no 10. līdz 18.jūnijam četri Saeimas deputāti no Latvijas un Kubas starpparlamentu sadarbības grupas apmeklēja Kubu. Vizītes mērķis bija iepazīties ar reālo situāciju Kubā, kā arī apzināt sadarbības iespējas ar Kubu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Deputātu vizīte uz Kubu izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un vairāki eksperti norādīja, ka deputāti devušies nevis pieredzes apmaiņas vizītē, bet gan lai vienkārši atpūstos.Deutāti pēc atgriešanās Latvijā nolēma atmaksāt Saeimas piešķirto dienas naudu, kas tika izmantota komandējumam uz Kubu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
