Riekstiņš uzskata, ka Krievijas amatpersonas "pilnīgi neadekvāti" novērtē situāciju mazākumtautību tiesību, izglītības un valodas jomā Latvijā un "nonāk pie mākslīgiem, nepatiesiem un provokatīviem secinājumiem". Latvijas mazākumtautību tiesību akti atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, ko atzinušas kompetentas starptautiskās organizācijas, un šo organizāciju vērtējums Latvijas cilvēktiesību politikas veidošanā ir noteicošs, norādīja ĀM valsts sekretārs.
Viņš aicināja Krieviju atzīt kompetento starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju vērtējumus. "Tas patiesi ļautu atbrīvoties no dubultiem standartiem un dubultas morāles cilvēktiesību ievērošanā, piemēram, šādu tiesību ievērošana Čečenijā, par ko pasaules demokrātijām ir vienots viedoklis," uzskata Riekstiņš.
Viņš arī norādīja, ka "Latvija konsekventi iestāsies pret jebkuru mēģinājumu, kas vērsts uz tās sabiedrības šķelšanu un sabiedrības integrācijas bremzēšanu".
Riekstiņš sacīja, ka Latvija notu Krievijai, visticamāk, iesniegs piektdien.
Izglītības reforma Latvijā paredz mazākumtautību vidusskolu daļēju pāreju uz mācībām latviešu valodā no nākamā gada 1.septembra. Latvijā pret to iebilst krievu skolu aizstāvji, reformu vairākkārt kritizējuši arī Krievijas pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
