Ārlietu ministrija (ĀM) secinājusi, ka priekšlikums automātiski piešķirt pilsonību visiem Latvijas nepilsoņiem varētu būt pretrunā starptautiski atzītajai Latvijas ”de jure” nepārtrauktības doktrīnai, Latvijas konstitucionālajiem pamatiem, tiesību sistēmai un starptautiskajām saistībām, teikts ministrijas atzinumā, kas iesniegts Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).
ĀM norāda, ka CVK iesniegtie Pilsonības likuma grozījumi atzīstami par nepilnīgi izstrādātiem. ĀM gan uzsver, ka tās kompetencē nav izvērtēt, vai likumprojekts būtu
nododams parakstu vākšanai, tomēr ministrija vērš uzmanību uz noteiktiem aspektiem un iespējamām sekām tā pieņemšanas gadījumā.
Latvijas pilsoņu kopuma atjaunošana ir viena no Satversmē nostiprinātās valsts nepārtrauktības doktrīnas izpausmēm, kas tieši ietekmē Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības, skaidro ministrija.
Latvijas kā demokrātiskas valsts pamats ir Latvijas tauta, kuru veido tās
pilsoņi, pamatojoties uz to piederību un lojalitāti Latvijas valstij, kuras pastāvēšana ”de facto” tika atjaunota 1991.gada 21.augustā. Savukārt nepilsoņiem to statuss ir piešķirts, pamatojoties uz to dzīves vietu, atgādina ĀM.
ĀM, atsaucoties uz Satversmes tiesas secināto, norāda, ka valsts nepārtrauktības doktrīna tieši ietekmē valsts rīcību. Citas valsts prettiesiski nodibinātās varas rīcība publiski tiesiskajā sfērā valstij, kura atjaunojusi savu neatkarību, nav saistoša, klāsta ministrija.
ĀM norāda, ka Satversmē minētā jēdziena ”Latvijas tauta” saturs ir interpretējams ne tikai gramatiski, bet ”arī ņemot vērā plašāko konstitucionālo kontekstu, tai skaitā Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu”.
Pilsonības automātiska piešķiršana visiem nepilsoņiem, neizvērtējot šādas rīcības ietekmi uz Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, būtiski atšķirtos no Latvijas līdzšinējās politikas, un tādējādi tā varētu apdraudēt Latvijas starptautisko identitāti un starptautiskās saistības, pauž ĀM.
Ārlietu ministrija uzsver, ka no ārpolitikas un starptautisko tiesību viedokļa ir
īpaši nozīmīgi ievērot konsekvenci Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnas
piemērošanā. Jebkādām, kaut vai šķietamām, izmaiņām šajā pozīcijā var būt gan politiskas, gan finansiālas sekas.
Automātiski piešķirot Latvijas pilsonību visiem Latvijas nepilsoņiem, Latvija varētu nonākt pretrunā ar līdz šim pausto pozīciju, ka Latvija nav bijušās PSRS pēctece un neuzņemas nekādas bijušās PSRS saistības, skaidro ĀM.
Jau ziņots, ka CVK septembra beigās nolēma "nepilsoņu referenduma" jautājumu turpināt skatīt pēc mēneša. Šajā laikā tiks prasīti papildus juristu atzinumi - arī no Ārlietu ministrijas, tiesībsarga Jura Jansona un autoritatīviem starptautisko tiesību ekspertiem. Atzinumi tiks lūgti arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai un starptautisko tiesību ekspertam Mārtiņam Paparinskim.
"Nepilsoņu referenduma" organizatori, kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām", septembra sākumā CVK iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Ja CVK atzīs, ka likumprojekts virzāms uz otro parakstu kārtu, tad kopā būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju jeb apmēram 154 000 apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu lems Saeima.
CVK iepriekš minētajām tiesību jomas iestādēm nosūtīja lūgumu līdz 24.septembrim sniegt atzinumu, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu 78.panta izpratnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
