AFI

Ārlietu ministrija ir iepazinusies ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu Vasilija Kononova lietā, ar kuru Latvijai piespriests izmaksāt bijušajam partizānam 30 000 eiro, rosinās valdību lemt par šīs lietas nodošanu izskatīšanai ECT Lielajā palātā, informēja Ārlietu ministrijas Preses centrā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ECT spriedums ir pieņemts ar četrām balsīm "par" pārkāpuma konstatēšanu un trīs  balsīm "pret". "Šāds minimāls balsu pārsvars norāda uz izdarītā secinājuma neviennozīmīgumu, tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī tam, cik radikāli sadalījās tiesnešu viedokļi šajā lietā, kas ir visai rets gadījums," atzīmē ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Ārlietu ministrs norāda, ka ECT tiesas spriedums lietā "Kononovs pret Latviju" nonāk tiešā pretrunā ar līdz šīm brīdim izskatītajām lietām pret, piemēram, Franciju, Vāciju, Igauniju, kuru izskatīšanā tika vērtēti secinājumi un notiesāšanas pamatojums pēc būtības, nepārvērtējot no jauna katru nacionālo tiesu konstatēto faktu. "Eiropas Cilvēktiesību Tiesa nav apelācijas instances tiesa, līdz ar to tās rīcībā nav krimināllietas materiālu un tādējādi ECT kompetencē neietilpst esošo pierādījumu pārvērtēšana", norāda Riekstiņš.

Konstatējot pārkāpumu, palāta ir ignorējusi jau 1944.gadā eksistējošās starptautisko humanitāro tiesību paražas, kā arī mūsdienu starptautisko krimināltiesību un plašāko publisko tiesību nodibināto pieeju, izvērtējot indivīda atbildības pakāpi par starptautiskajiem noziegumiem.

Ārlietu ministrs uzskata, ka vērtējot jautājumu par noilguma piemērošanu Kononova pastrādātiem noziegumiem, Tiesa ignorēja faktu, ka Latvijas leģitīmās iestādes Padomju okupācijas dēļ nemaz nevarēja pat sākt Kononova darbību vērtēšanu līdz neatkarīgas valsts atjaunošanai 1991.gadā.

 

Jau ziņots, ka Latvijai būs jāmaksā 30 000 eiro (21 084 lati) kā morāla kompensācija par kara noziegumiem notiesātajam Vasilijam Kononovam, paredz ceturtdien Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) paziņotais spriedums, kas pieņemts tikai ar vienas balss pārsvaru.

ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.

ECT paziņojumā masu medijiem teikts, ka tiesa nelēma par Kononova kriminālo atbildību, bet gan par to, vai saskaņā ar konvencijas 7.pantu 1944.gada 27.maijā prasītāja rīcība veidoja pāridarījumus, kas bija pietiekami saprotami un pārredzami definēti nacionālajos vai starptautiskajos likumos.

Tiesa secināja, ka tolaik bijuši tikai trīs starptautiski akti, kas Kononova rīcībā paredzēja pāridarījumus. Divi no tiem stājās spējā tikai pēc 1944.gada, bet trešo - 1907.gada Hāgas konvenciju - nebija parakstījusi ne Latvija, ne Padomju Savienība. Tāpat Hāgas konvencijā atspoguļoti miera laika noteikumi, tādēļ uz Kononovu kā toreizējo karavīru tos nevarot attiecināt.

Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā.

Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.

2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma sakarā ar slikto veselību.

2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas sakarā ar noilguma iestāšanos.

Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākā tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.

2005.gada aprīlī Kononovs vērsās ECT, pieprasot savu attaisnošanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form